Brauc - nezin kur, ieraugi – nezin ko

Savā pilsētā dzīvoju kopš dzimšanas, bet vēl joprojām te ir neatklāti ceļi un neizpētītas vietas. Ar kājām ejot - būtu par tālu un ilgu. Ar mašīnu braucot – nebūtu nekāda atklājuma kaifa. Izvēlējāmies riteni un devāmies ceļā pretī Lielajam Varbūt*.

* Lielais Varbūt – no Džona Grīna grāmatas “Meklējot Aļasku”.

Brilles

Dēls izgatavoja stilīgas lego brilles.

Pieskaitījāmies

Pirms dažām dienām uz jaunā veloceliņa Ogre – Ciemupe tika uzstādīts Latvijā pirmais velosipēdu plūsmas skaitītājs ar tablo. Gluži kā pasakā par kazlēnu, kurš prata skaitīt līdz 10, aizbraucām un pieskaitījāmies.

Klasiskā mūzika

Vakarā ar dēlu klausījāmies klasisko mūziku Liepājas simfoniskā orķestra un divu virtuozu vijoļu solistu no Vācijas izpildījumā. Vivaldi, Pjacolla, Paganīni, Bizē. Fantastiska mūzikas klātbūtne. 

Jubilejas diena

Dēlam 14 gadu jubilejā uzdāvināju iespēju kopā ar draugiem piedalīties izlaušanās spēlē, kuras laikā uz stundu tiek ieslēgti istabā, bet, lai tiktu no tās laukā, nākas meklēt apslēptas atslēgas un norādes. Viņiem izdevās izlauzties burtiski pēdējā spēles minūtē.

Uzbraucām Zinātņu akadēmijas tornī (17. stāvs), lai paskatītos uz Rīgu no augšas. Pēc tam puiši spēlēja boulingu un biljardu, bet vakarā dēls devās uz sporta nometni. Tik daudz izpriecu vienā dienā.

Rīgas augstāko celtņu panorāma, kas paveras no Zinātņu Akadēmijas torņa.

Ēšanas paradumi

Man ir pārliecība, ka būtiskākās cilvēka iezīmes izpaužas jau esot mātes puncī. Piemēram, ēšanas paradumi.

Kad gaidīju meitu, mans organisms pret gaļas ēdieniem izturējās diezgan pieticīgi. Galvenais uzsvars tika likts uz augļiem, ogām un šokolādi. Arī tagad esmu ievērojusi, ka meita var atteikties no gaļas, bet no šokolādes nekādā gadījumā.

Ar dēlu bija nedaudz savādāk. Esot gaidībās, man parādījās vilka apetīte. Un īpaši uz gaļu. Atceros, kā vienu vakaru lūdzos vīram, lai aiziet uz veikalu un nopērk treknas sardeles. Pēkšņi bija radusies tik nežēlīga vēlme pēc ēdiena, ko ikdienā nemēdzu lietot. Nu, ko! Puika ir tipiskākais vīrietis - gaļēdājs.

Toksikomāni

Kamēr dēls nometnē, nolēmām uzprišināt dzīvokli. Vīrs krāsoja tualetes un vannas istabas durvis, bet es rāpoju pa viesistabas grīdu un ar Vanish putu ūdeni berzu mīksto grīdas segumu. Māju piepildīja abu ķīmisko vielu aromāts, ko nespēja projām aizpūst pat caurais vējš (caurvējš).

Vakarā tika noskaidrots toksiskuma sacensību uzvarētājs. Krāsa izrādījās spēcīgāka, jo vīram sāpēja galva. Vanish mani pažēloja.

Medicīniskās pārbaudes

Jau vairāk kā mēnesi uz klavierēm redzamā vietā gozējas mana sanitārā grāmatiņa. Ik reizi ejot garām, uzmetu aci un nepatikā nopūšos, jo apzinos, ka kaut kad to nāksies savest kārtībā. Galvenais iemesls, kāpēc šo procesu atlieku no dienas uz dienu, ir ikgadējā piespiedu fluorogrāfija. Nākas secināt, ka pedagoģiskā darba stāža laikā sevi esmu pakļāvusi 10+ bezjēdzīgām apstarošanas reizēm.

Šodien saņēmos cerībā, ka varbūt iztikšu tikai ar ģimenes ārsta zīmogu. Nekā nebija! Nācās iziet pilnu programmu: asins analīzes, LORs, acu ārsts, neirologs, kardiologs, arodārsts. 47 eiro!!! Ogrē!!! Es gandrīz apkritu, izdzirdot šo summu. Pat šoferu medicīniskā komisija ir divreiz lētāka! Cenas aug kā sēnes, jo pirms 3 gadiem visus šos ārstus Stradiņos izgāju pa 25 eiro.

Kamēr pavadīju 3 stundas garajās rindās pie ārstiem, valdība apstiprināja jauno pedagogu algas modeli, kas paredz palielināt algas jau no septembra (ha, ha!). Tagad saprotu, no kurienes budžetā ienāks papildus nauda – no pedagogu ārstu vizītēm, veicot obligātās veselības pārbaudes (ha, ha!).

Mūsdienu feodālisms

Feodālisma laikā zemnieki maksāja kungam nodevas un pildīja klaušas, bet desmito daļu no saimniecības ienākumiem atdeva baznīcai. Mūsdienās gandrīz nekas nav mainījies - tikai nodevu maksātāju un saņēmēju nosaukumi.

Medicīniskās pārbaudes turpinājums

Šodien turpinājās obligātās medicīniskās pārbaudes epopeja ar fluorogrāfa un ģimenes ārsta apmeklējumu. Rezultātā, lai es 1. septembrī varētu turpināt skolotājas darbu, šo abu dienu laikā man nācās apmeklēt 8 ārstus un iztērēt aptuveni 65 eiro.

Tauriņu “medības”

Ziņās izlasīju, ka pagājušajā nedēļā Kurzemē uzietas divas atradnes ar Latvijai jaunu dienastauriņu sugu – kazeņu raibeni, kura viens no galvenajiem barības augiem zilganā kazene. Atcerējos, ka pagājušajā nedēļā, kad ar riteņiem braucām cauri meža cirsmai, redzēju līdzīgus tauriņus, tāpēc nolēmu kopā ar vīru turp vēlreiz aizbraukt un nobildēt.

Esmu diletants attiecībā par tauriņiem, tāpēc sīkās nianses, kā atšķirt vienu sugu no otras, nepārzinu. Izrādās, ka ļoti būtiska ir arī tauriņa spārnu apakšpuse.

Izdevās tuvplānā nofotografēt Lielo nātru raibeni. Tikai žēl, ka viņa spārni aplauzīti.

Kukaiņu magnēts

Pastaigājoties pa mežmalu pamanīju, ka kukaiņi iecienījuši violetos Tīruma pēterenes ziedus. Uz citiem augiem nemaz nesēdēja.

Ciest nevaru TĀDUS suņu saimniekus

Dabas parkā “Ogres Zilie kalni” suns jāved pavadā. Par to liecina zīme pie ieejas mežā.

Nogāju dažus metrus no galvenās takas un pietupusies fotografēju augus. Netālu izdzirdēju sievietes balsi, vairākas reizes saucam vārdā savu suni. Paskatījos visapkārt. Sievieti redzēju, bet suni – nē. Un tad pēkšņi sabijos, jo nez no kurienes tas uzradās. Uzsaucu sievietei, lai savāc savu mīluli, jo man esot bail. Un atgādināju, ka suns pa mežu jāved pavadā. Saimniece nevis atvainojās, bet pārmetoši noteica, ka nevajagot no takas iet nost, jo neesot mani redzējusi. Ir nu gan argumenti. Bet, ja bērns būtu tupējis mellenājos un ēdis ogas, un suns viņu sabiedētu? Tad bērns arī būtu vainīgs, jo nebūtu bijis redzams?

Sieviete pasauca savu suni un aizgāja tālāk pa meža taku, sunim tā arī neuzlikdama pavadu. Ciest nevaru TĀDUS suņu saimniekus!

Amerikāņu Stafordšīras terjers bija bez pavadas.