Puspieaugušais

Tā vien šķiet, ka pusaudžu acīs pieaugušais no bērna atšķiras vien ar to, ka likumīgi var smēķēt, dzert, ballēties naktsklubos un precēties. Vai būt pieaugušam pietiek vien ar to, ka nosvinēta 18 gadu jubileja?

Arī mana meita kopš oktobra sevi uzskata par pieaugušo. Viņa pārliecināta, ka tagad bez vecāku atļaujas var darīt to, kas kādreiz tika liegts. Paldies dievam, ka nesmēķē, nedzer, neballējas naktsklubos un netaisās precēties. Diemžēl par tādām vērtībām kā patstāvība, atbildība un pienākums kaut kā vēl arī nav aizdomājusies. Tikai tad, kad par to sāks domāt, manās acīs viņa kļūs pieaugusi. Šobrīd - tikai puspieaugusi.

Nepiepildītās ieceres

Sestdiena ir vienīgā nedēļas diena, kad rīta miegu nepārtrauc uzbāzīgs modinātāja zvans. Vakar vakarā devos čučēt ar pārliecību, ka gulēšu vismaz līdz pulksten 11-iem. Nekā nebija. Sacerējos. Pulksten 4-os naktī mani pamodināja meita, jo viņu mocīja slikta dūša. Vēma. Otrā mošanās pulksten 6-os. Iemesls tas pats. Ar nožēlu sapratu, ka mani ilgās gulēšanas prieki ir beigušies. Varbūt nākamajā sestdienā paveiksies.

Glezna

Sniga lielas pārslas. Caur mākoņiem spraucās vārga saules gaisma. Iecienītais pastaigu ceļš līdz Daugavai līdzinājās vecmeistara gleznai.

Ēnas

Gulēju gultā un caur logu raudzījos uz spožo rīta saulīti. Ap putnu barotavu laidelējās zīlītes, uz aizkariem veidojot kustīgas ēnu figūras. 

Īsās brīvdienas

Knapi paspēju pamosties, paēst brokastis un iziet laukā pastaigāties, kad sāka jau krēslot un tumst. Diena bija galā. 

Paspēju noķert pēdējos saules starus. Pēc 5 minūtēm saule pazuda aiz mākoņiem un sāka krēslot.

Baukš

Regulējamā krustojumā nogriezos pa labi un palaidu gājēju. Pēkšņi – baukš! Džipveidīga mašīna iedunkāja manas mašīnas aizmugurējo kreiso bamperi. Labi, ka mūsu ātrumi bija pārāk niecīgi. Skāde netika nodarīta. 

Ziemas (ne)prieki

Vakar no tēva pagraba atnesu savas vecās padomijas laika koka slēpes, jo biju nolēmusi šodien paslēpot. Kā par spīti, visu dienu pamatīgi lija, un pa brīvdienām uzsnigušais sniegs pārvērtās dubļos.

Mājās

Visu dienu pa māju. Izgulējos. Atpūtos. Paslinkoju.

Galvenā balva

Internetā noskatījos “Ekstrasensu cīņas” 16. sezonas fināla sēriju. Pārdzīvoju kopā ar igaunieti Merilinu Kerro, kura otro reizi ieguva 2. vietu, atpaliekot no 1. vietas tikai par nieka 2–3% balsu. Kameras priekšā viņa burtiski salūza, jo līdz pēdējam brīdim cerēja, ka iegūs “Kristāla roku”.

Cīņa par galveno balvu ir kā aizraujoša spēle. Kad spēlē gūsti uzvaru, gandarījumu nomāc tukšuma sajūta, un tu sāc apzināties, ka galvenā vērtība šajā spēlē ir noietas ceļš līdz balvai, nevis pati balva.

Pelēkums

Tik pelēka diena, ka bez pulksteņa nav iespējams noteikt precīzu laiku. Vienāds pelēkums gan 9-ņos no rīta, gan 14-tos dienā.