Satraukums

Meitai sācies pirmsastoņpadsmitāsdzimšanasdienas stress.

Mēdz būt arī tāda matu gumija

Ejot pie masieres, aizmirsu līdzi paņemt matu gumiju. Ko darīt? Izmantoju krūštura gumijoto lencīti.

Atvadas

Riteņošanas sezona beigusies. Aizvedām uz garāžu. Jau tagad zinu, kā ziemas mēnešos skumšu pēc jaukajiem braucieniem pa mežu. Atā! Līdz martam!

Vizuļi

Saule ūdenī sameta vizuļus. Vai makšķerēt taisās?

Kulinārijas fiasko

Dieviņš mani nav apveltījis ar kulināriskām dotībām. Puse smilšu mīklas cepumu piedega un izskatījās kā Ziemassvētku piparkūkas. Bet kēkss… Bija ieplānots viens, tomēr nācās cept divus, jo pirmajā sabēru pārāk daudz cukura, precīzāk -  pārcukuroju. Toties otro, - ņemot no kēksu trauka laukā, pārlauzu uz pusēm. 

Pavadīju virtuvē 3 stundas, bet rezultāts līdzīgs kā Bridžitai Džounsai (no filmas “Bridžitas Džounsas dienasgrāmata 1”) ar zilo zupu. 

Mazā

Meitai šodien 18.

Kad no skapjaugšas nocēlu bērnu rotaļlietu kastes, kas vairākus gadus nebija kustinātas, meitas acīs pamanīju jaukās bērnības atmiņu dzirkstelītes. Tajā mirklī sapratu, ka mana mazā, mīļā meitiņa nekur nav pazudusi. Tepat vien līdzās. Tikai noslēpusies iedomātā pieaugušo maskā.

Domājot par aukstumiem

Ieģērbu abas mašīnas ziemas zābaciņos.

Ceļojuma jūtīs

Pēkšņi sapratu, ka esmu noilgojusies pēc jauniem iespaidiem. Ieteicu savējiem, ka nākamajā nedēļā (skolēnu brīvlaikā) varētu aizbraukt divu dienu ceļojumā uz Igauniju.

Pārsteigums

No izdevniecības saņēmu savas grāmatas maketu, ko gaidīju 2 gadus.

Atpūta

Vairākas dienas pēc kārtas biju gulējusi 4-5 stundas, tāpēc šodien – savā brīvdienā – kārtīgi izgulējos. Meita šādā ritmā iztur visas piecas darba dienas, bet es jau tam esmu par vecu. 18 un 47  -  tā tomēr ir paliela gadu starpība.

Par manu neizgulēšanos ik rītu liecināja milzīgie maisi zem acīm, ko nespēja glābt pat aukstā sejas duša.