23. decembris, piektdiena

23.12.2016.

Minimālisms

Dēls sastellēja mākslīgo eglīti, bet rotāšanu uzticēja māsai. Māsa bija pārāk slinka, tāpēc eglītē iekāra vienu vienīgu mirgojošu mantiņu. Rezultātā ģimenes konsīlijs nolēma sagaidīt svētkus minimālisma gaisotnē. Būs vismaz savādāk, nekā citus gadus – plastmasas egle ar vienu rotājumu.


Autortiesības. Vai tādas Latvijā eksistē?

No rīta pamodos kaujinieciski noskaņota. Beidzot nolēmu cīnīties par savām idejām, kuras tiek izmantotas internetā komerciālos nolūkos. Man nav iebildumu, ja grāmatās, žurnālos vai manā mājas lapā publicētos rokdarbus cilvēki gatavo savam priekam. Man ir iebildumi, ja manas idejas paņem (nozog), lai ražotu masveidā un gūtu materiālu labumu. Galu galā man uz tām ir autortiesības, tāpēc, par sevi atgādinot, aizrakstīju divas e-vēstules.

 

Pastaiga mežā

Abi ar vīru aizgājām līdz mūsu eglītei apskatīties, vai kāds uz svētkiem to nav nozāģējis. Pa ceļam nesatikām nevienu cilvēku. Kurš tad Ziemassvētku priekšvakarā pastaigājas pa mežu? Visi vai nu iepērkas, vai arī gatavojas mājas svinībām. Mežs piederēja tikai mums abiem. Un tā nebūtu es, ja savas prieka emocijas neizkliegtu. Galvenais, ka neviens to nedzirdēja.

Meža taka uz klusuma valstību.

Mūsu eglīte sveika un vesela.

 

Ziemassvētku sagaidīšana

Ja jau šos svētkus svinam minimālisma gaisotnē tikai ar vienu eglītes dekoru, ieteicu pamainīt ierasto apdāvināšanas procesu. Nekādu dzejoļu, dziesmu un deju. Pirms dāvanu pasniegšanas katram bija jāpastāsta, kāpēc izvēlējies tieši šo dāvanu. Lielāks prieks saņēmējam, ja dāvinātājs “uzķēris” viņa patieso vēlmi, nevis iegādājies kārtējo krāmu, kuram veikalā uzlikta atlaide.


Miegainie Ziemassvētki

Visu dienu nāca miegs, jo tumsa radīja nogurumu, bet nogurums radīja slinkumu.


Semināri

Pēdējā nedēļa bijusi ļoti saspringta ne tikai tāpēc, ka tuvojās Ziemassvētki, bet tāpēc, ka 23. decembrī vadīju skolotājiem rokdarbu semināru “Papīra darbi Ziemassvētkus gaidot”. Gatavošanās tam aizņēma četras pilnas dienas. Savukārt šodien visa diena pagāja, gatavojot materiālus trešdienas (28. decembra) sākumskolas skolotāju rokdarbu semināram “Papīra plastika”.

Pārāk tuvu viens seminārs otram. Pat svētkus izbaudīt tā līdz galam nesanāca.

 

Izlūzušais zobs

Laikam izdarīju ko sliktu, kā dēļ tiku sodīta. Pavisam nejauši nolūza gabaliņš no mana mākslīgā porcelāna zoba. Toties tagad skaidri zinu, ar ko man iesāksies 2017. gads. Ar vizīti pie zobārsta.


Neatlaidība

Lielāko dienas daļu pavadīju, darot vienu piņķerīgu darbu. Diemžēl rezultāts nesanāca tāds, kā biju cerējusi. Nepadošos. Rīt visu sākšu no gala.


Divi vienā

Vienā dienā sagadījās piedalīties divos svarīgos pasākumos. Novadīju 4 stundu kursus sākumskolas skolotājiem, bet pēc tam, ātri pārģērbusies svētku tērpā, steidzos uz skolotāju eglīti. Dienas beigās biju ārprātīgi piekususi.

 

Salīdzinājums

Skolotāju eglītes pasākums atbilda finansiāli maznodrošinātai budžeta iestādei. Sēdēju aktu zālē pie galdiņa, kur jau pēc stundas bija izbeigušies sarūpēties ēdieni (pelēkie zirņi, pīrādziņi, mandarīni), kā arī dzērieni (kafija, tēja) un atcerējos, kā 90-to gadu beigās, kad strādāju turīgā Rīgas firmā, Ziemassvētku svinībām tika izīrēta pils. Tās tik bija balles!


Parasta diena

Diena, kuras beigās nevarēju izdomāt, ko tādu labu būtu izdarījusi. Laikam neko.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.