25. novembris, piektdiena

26.11.2016.

Izglītības programmas

Ciemos uz skolu atnāca bijusī skolniece, kura šogad uzsākusi mācības Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Intereses pēc pajautāju par mācību programmu. Izrādās, lai apgūtu nepieciešamos ar mākslu saistītos mācību priekšmetus, pamatīgi tiek “apcirpti” vidusskolas obligātie mācību priekšmeti.

Tabulā salīdzināju 10. klases mācību stundu (40 minūtes) daudzumu nedēļā tiem priekšmetiem, kuros 12.-to klasi beidzot jākārto centralizētie eksāmeni.

Mācību priekšmets

Rīgas Dizaina un

mākslas vidusskola

Matemātikas novirziena ģimnāzija*

Matemātika

2

6

Angļu valoda

2 4

Latviešu valoda, literatūra

4

5

Pie tam šajā mākslas vidusskolā 10. klasē nav ģeogrāfija, vēsture, bioloģija, ķīmija un otrā svešvaloda. Nesaprotu, kā ar tik mazu stundu apjomu iespējams normāli nokārtot centralizētos eksāmenus? Un es vēl pirms diviem gadiem nožēloju, ka meitai neieteicu mācīties šajā skolā.

* Skola, kurā šobrīd mācās mana meita.


Sēnes

Rīt Pirmā Advente, bet mežā aug sēnes.

 

Labākā izvēle

Filmā kādai sievietei patika divi vīrieši, tāpēc viņa draudzenei lūdza padomu, kuru izvēlēties. Draudzene pateica viedus vārdus: “Neizvēlies labāko, bet to, kas tevi padarīs labāku.”


Vārda diena Adventē

Otro reizi dēla mūžā, viņa vārda diena iekrita Pirmajā Adventē.


Pa miegam

Dēls, braucot uz skolu, vilcienā vienmēr guļ. Katru reizi apmēram 3 minūtes pirms Rīgas stacijas es viņam zvanu. Šodien dēls bija tik ļoti iemidzis, ka, izdzirdot mobilā telefona zvanu, sāka grābstīties pa blakussēdētājas somu.

 

Ziemassvētku virtene

Dēlam nomainīja brekešu stiprinājumus. Tagad uz viņa zobiem ir Ziemassvētku virtene – zaļa, sarkana, zaļa, sarkana utt. brekete.


Brīvdiena

Sen nebiju savu brīvdienu pavadījusi mierā un klusumā, veltot laiku tam, ko man visvairāk patīk darīt.

 

Brokastis gultā

Vīrs man gultā atnesa brokastis – rīsu putru ar ievārījumu. Kā jau makšķerniekam – atbilstošs noformējums.

Rīsu zivtiņa.


Stundas kavējums

Vakar no vienas skolnieces mātes saņēmu e-vēstuli ar jautājumu, kāpēc viņas meitai vizuālajā mākslā ielikts “n”, ja “teorētiski viņai vajadzēja būt stundā...” Atbildēju, ka meitene nokavēja stundu, atnākot 10 vai 15 minūtes pirms tās beigām.

Šodien no tās pašas mātes atkal saņēmu e-vēstuli. Meitene “dievojas”, ka nokavējusi tikai 10 minūtes no stundas sākuma. Sajutos nelāgi. Vai tas nozīmē, ka es – skolotāja – meloju? Nobildēju meitenes darbu un aizrakstīju mātei, ka pareizo atbildi viņa izlasīs šeit, proti, viena zīmēšanas lapas puse bija pilnīgi balta, bet uz otras - uzraksts “nokavēju stundu, tāpēc nekā nav”.

Pēc šīs situācijas man radās jautājums, cik minūtes no stundas sākuma var nokavēt skolēns, lai skolotājs neieliktu žurnālā “n”? 2, 5, 10 vai 15 minūtes? Šoreiz bija 30 minūtes.


Galvassāpes

Neciešami sāpēja galva. Grāmatā “Mēs bijām meļi” (novērtējumu skatīt šeit), kuru šodien lasīju, 17-gadīga meitene pēc galvas traumas katru dienu piedzīvoja ārprātīgas galvassāpes. Kā to var izturēt?


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.