Ceļojuma plānošana

Oktobra beigās, kad sāku just tuvojamies vairāku mēnešu ilgo tumsu, aukstumu un nomāktību, nolēmu internetā uzmeklēt, kādi pavasarī tiek piedāvāti ceļojumi uz siltākām zemēm. Šoreiz noteicošais faktors bija nevis vieta, uz kurieni braukt, bet ceļojuma laiks, jo meita, kas mācās RSU Medicīnas fakultātē, nedrīkst nokavēt nevienu lekciju un praktisko nodarbību. Līdz ar to izvēle krita par labu ceļojumam uz Korsikas salu, jo tas tika piedāvāts četrās Lieldienu brīvdienās (19.-22. aprīlis).

Korsikas sala pieder Francijai, un tā ir ceturtā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras. Labos laika apstākļos no Korsikas pilsētas Bonifacio saskatāma 12 km attālā Sardīnijas sala, kas pieder Itālijai. Korsika ir 183 km gara un 83 km plata, tai ir 1000 km gara krasta līnija.

“Impro” piedāvātajā ceļojumā “Mežonīgā skaistule Korsika” četrās dienās tika apbraukts apkārt gandrīz visai salai, izbaudot gan klinšainas aizas, gan ziedošas pļavas, gan stiprā vējā trakojošu Vidusjūru. Nebūtu korekti attiecībā pret ceļojuma firmu, ja es turpinājumā pārstāstītu visu ceļojuma maršrutu, tāpēc savus iespaidus atrādīšu fotogrāfijās un nelielos komentāros.

Korte   No lidostas, kas atrodas Bastijā (Bastia), devāmies uz Korti (Corte). Tur tūristu autovilcieniņš mūs uzveda kalna virsotnē, kur slejas vairākus gadsimtus vecs cietoksnis – citadele.

Turpinājums ...

Ceļojuma plānošana

Palikušas patīkamas atmiņas no 2015. gada ceļojuma pa Norvēģijas fjordiem (lasīt šeit), tāpēc nolēmu kopā ar ģimeni arī šovasar dažas dienas pavadīt kalnu noskaņās. Izvēle krita uz “Impro” piedāvājumu “Pa Eiropas daudzkrāsainajiem Alpiem”, kam nebija īpaša norāde, ka jābūt pieredzei kalnu kāpšanā. Kā vēlāk izrādījās, ekskursijas grupā bija gan 4-gadīgs puika (manuprāt, šim ceļojumam tomēr par jaunu), gan 75-us gadus vecs vīrs. Slodze, staigājot pa kalniem, tomēr bija liela, ņemot vērā, ka temperatūra turējās virs +30⁰C (vienu dienu pat +38⁰C) un visas dienas garumā bija jānoiet 10-15 km.

2018. gadā “Impro” piedāvāja tikai vienu šādu ceļojuma maršrutu, un es priecājos, ka tas iekrita laikā, kad mums visiem bija brīvlaiks vai atvaļinājums (1. augusts – 8. augusts). Mazliet gan saskumu, ka lidojums bija paredzēts tikai turpceļā, jo reāli 7. un 8. ceļojuma diena pagāja stundām garā un nogurdinošā pārbraucienā ar autobusu, šķērsojot vairāku valstu robežas (Austrija, Čehija, Polija, Lietuva, Latvija). Tātad no 8-ņām ekskursijas dienām, Alpu kalnos pavadījām 6-as dienas. Izbaudījām populārākās Itālijas, Slovēnijas un Austrijas kalnu virsotnes.

Vienam cilvēkam ceļojuma cena šķiet daudz maz pieņemama – 645 eiro, bet reizinot to ar 4, cipars kļūst jau iespaidīgāks. Vēl ir jārēķinās, ka prātīga ēšana vienam cilvēkam izmaksā ap 15-20 eiro. Mums katru dienu pusdienas izmaksāja diezgan dārgi – 65-75 eiro. Pie tam tu nezini, kādu kaķi maisā pērc. Piemēram, Itālijas kalnos visu ēdienu nemaz neapēdām, jo tas bija sāļš un mūsu vēderiem nepieņemams: kukurūzas putra, cepta desa, marinētas eļļainas sēnes, cepts trekns siers un 2l ūdens pa 6(!) eiro.

Jārēķinās, ka arī braucieni ar pacēlājiem un trošu vagoniņiem nav no lētajiem. Piemēram, divi pacēlāji un ledus alas apskate Dahšteinas kalnos vienam cilvēkam maksā ap 40 eiro. Ekskursijas vadītāja teica, ka cenas ar katru gadu tikai pieaug.

Kalni ir mānīgi pat vasarā. Vienu brīdi šķiet, ka sutīgi un karsti, bet aizejot ēnā aiz kalnu virsotnes – kļūst vēsi, bet tad pēkšņi pār kalnu pārvelkas mākoņi un uznākt lietus. Tam visam, ceļojot pa kalniem, jābūt gatavam, jo kalnu takas ir 10 vai vairāk kilometrus garas un nokļūt sākumpunktā tik ātri kā vēlētos, nevarēs.

Ejot kalnos, vēlams nodrošināties ar:

1. slēgtiem mitrumizturīgiem apaviem, kam zole ar dziļu protektoru (pat vasarā daudzi ceļotāji gāja zābakos ar nelieliem stulmīšiem, lai būtu nostiprinājums pie potītes, jo, staigājot pa akmeņaino taku, jānodrošinās pret potītes izmežģīšanu);
2. saliekamas nūjotāju/slēpotāju nūjas, kuras var ielikt koferī lidojuma laikā (ceļojuma aprakstā par nūjām nekas netika minēts, tāpēc mēs iztikām bez tām, taču citi nūjas iegādājās pilsētās uz vietas);
3. mugursomu;
4. jaku vai džemperi;
5. lietus mēteli un/vai plēves apmetni;
6. mobilo telefonu (kaut arī var būt kalni, kur sakari nav iespējami);
7. kalna karti ar taku norādēm;
8. ūdens pudeli (kalnu pilsētās no krāna tek tīrs ūdens, tāpēc to pildījām plastmasas pudelēs, lai kāpelējot pa kalniem, būtu ar ko remdēt slāpes);
9. uzkožamo (mēs atklājām, ka, ejot kalnos vasaras karstumā, vislabākais ēdiens ir ābols, jo nesaspiežas mugursomā un tā sula veldzē sausumu mutē;
10. saulesbrilles (it sevišķi saulainā dienā);
11. cepure vai viegls apmetnis uz galvas/pleciem (dēls kalnos jau pirmajā dienā apdedzināja plecus, kaklu, degunu un ausis, tāpēc turpmāk ap galvu apsēja T-kreklu tā, ka tas nosedza arī kakla rajonu);
12. saules aizsargkrēms (ceļojuma aprakstā netika minēts, tāpēc mums nebija, taču stipri apsauļotās ķermeņa vietas vakaros ieziedām ar līdzi paņemto “Bepanthen” krēmu);
13. tālskati (nav obligāti).

Biju paņēmusi klasiskos Selgas cepumus, nemaz nezinādama, ka tos labprāt ēd arī kalnos dzīvojošie murkšķi. Noderēja.

Turpinājums ...

Ceļojuma plānošana

Pirms ceļojuma plānošanas tiku brīdināta, ka Norvēģija ir ļoti dārga valsts. Tur ir ceļa posmi, par kuriem jāmaksā, kā arī maksas tuneļi (protams, ne visi), tāpēc labāk uz valsti doties ar ekskursijas grupu, nevis pašam uz savu galvu, jo tā sanāktu lētāk. Jebkurā gadījumā šoferis būtu zaudētājs, jo viņam jāskatās uz ceļu (sevišķi braucot pa kalnu serpentīniem), nevis jājūsmo par apkārtnes skaistumu. Līdz ar to pastāv iespēja pašus vērtīgākos dabasskatus palaist garām. Mūsu ceļojuma laikā izbraucām cauri apmēram 150 tuneļiem. Ja par katru būtu jāmaksā vismaz 1 eiro (šaubos, vai tik lēti tiktu cauri, jo Norvēģijā tualetes apmeklējums maksā 1 eiro), tad summa sanāktu diezgan iespaidīga.

“Impro” ceļojumi tiek piedāvāti gan ar lidmašīnu un autobusu, gan ar prāmi un autobusu. Lai arī lidojums maksā dārgāk, izvēlējos to, jo nakts uz prāmja, un pēc tam vesela diena autobusa pārbraucienā cauri Zviedrijai, nogurdinātu. It sevišķi ceļojuma noslēgumā, mērojot to pašu ceļa posmu atpakaļ.

Informāciju par ceļojumu sameklēju laicīgi – garajās Ziemassvētku brīvdienās. Kad pateicu bērniem, ka abi ar tēti vasarā brauksim uz Norvēģiju, viņi sāka lūgties, lai paņemot līdzi. Lai arī naudas izteiksmē par četru cilvēku ceļojumu un piecām vakariņu reizēm samaksāju 3610 eiro (+ izdevumi ceļojuma laikā), to nenožēloju, jo gan dēls (13 gadi), gan meita (16 gadi) atzina, ka tas ir bijis visskaistākais un iespaidīgākais ceļojums, kādā viņi līdz šim esot braukuši.

Lai ceļojums iekristu gan karstākajā vasaras posmā, gan mūsu kāzu jubilejā, pieteicos uz jūlija otro pusi (19.07. – 24.07./ ceļojuma nosaukums “Atlantijas sāga”). Kad 90-to gadu sākumā precējāmies, naudas nebija tik daudz, lai dotos kāzu ceļojumā, tāpēc tagad katru gadu cenšamies šajā laikā noorganizēt kopīgu ģimenes braucienu.

Turpinājums ...

2014. gads mums ar vīru bija 20-tās kāzu jubilejas gads, tāpēc abi nolēmām doties atpūtas ceļojumā bez bērniem. Lai pasteidzinātu pavasari, jo Latvijā vēl bija jūtams aukstums un pelēkums, mēs izvēlējāmies saulaino Spāniju. Aprīļa vidū Spānijā temperatūra turējās ap +19⁰C grādiem. Viss ziedēja. Es kaifoju, jo varēju novilkt kurpes un ar basām kājām paskraidīt pa zālāju. Latvijā vēl vairākas nedēļas pie tāda prieka nebūtu tikusi.

Barselona (Barcelona)

Kartēs apskates objekti ir sanumurēti.

Turpinājums ...