Mana dienasgrāmata 2014

Iestādītais zirnītis

Pievienojos Pekauša cēlajai uzrunai: „Mēs cēlām, cēlām un beidzot uzcēlām. Urā!” (Citāts no manas bērnības multenes par krokodilu Genu un Čeburašku).

Pekausis jeb Čeburaška.

Bagātīgajā interneta augsnē iestādījām mazu zaļu zirnīti. Nu tik jālaista, lai tas augtu un zaļotu līdz pat debesīm. Un nemitīgi jāpatur prātā, ka zirņi garšo arī tārpiem.


Mans laiks un mana vieta

Braucot ar riteni pa rudenīgo mežu, izbaudu klusumu. Tādos mirkļos esmu laimīga, jo apzinos, ka šī vieta un šis laiks pieder vienīgi man.


Lāča un sliņķa krustojums

Tumšajos rudens un ziemas mēnešos esmu lācis, jo lielāko dienas daļu vēlos pavadīt siltumā un ziemas miegā. Nē! Drīzāk lāča un sliņķa krustojums.


Vieta meklētājā

Kopš 12. novembra mana mājas lapa www.zirnis.lv publiski pieejama internetā. 15. novembrī ar google.lv palīdzību mēģināju noskaidrot, vai lapu iespējams sameklēt. Ja uzdot vārdu zirnis, lapa atrodama 11. lappusē, bet, ja uzdod vārdu Sanita Nikitenko – 2. lappusē. Domāju, ka pirmajai nedēļai tas ir ļoti labs rezultāts.


Latvijas jubileja

LATVIJA, sveicu Tevi 96. dzimšanas dienā! Mana omīte ir gandrīz Tava vienaudze – tikai piecus gadus jaunāka!


Diemžēl…

Jo vairāk atpūtas dienu, jo grūtāk atsākt strādāt.


Mana jubileja

Vissāpīgākie mirkļi, kad bērni tevi aizmirsuši. Daba gan nē - tā dāvāja man pirmo sniegu.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.