Mana dienasgrāmata 2017

Strīds

Visi četri aizbraucām uz filmu “Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts” (vērtējumu lasīt šeit). Pēc filmas noskatīšanās pateicu, ka nepatika. Dēls mani nosauca par muļķi, jo es neko no Zvaigžņu kariem nesaprotot. Es, savukārt, apvainojos un pateicu, ko par viņu domāju. Rezultātā visi četri sastrīdējāmies, un kādu laiku viens ar otru nerunājām. Tā mums iesākās 2017. gads. 


Vīruss

Nezinu, vai tam ir kāds sakars ar vakardienas strīdu, bet dēlam šodien piemetās kaut kāds vīruss. Droši vien Zvaigžņu puteklis (no vakardienas filmas) ierieba.


Sniegs

Beidzot kailo dabu klāj sniega kārta. Balta, mīksta un kupla kā līgavas kāzu kleita.

Vakarīgi zilgans skats no Ogres Zilo kalnu virsotnes.


Sniegputenis

Meteorologi jau vairākas dienas iepriekš brīdināja par stipro sniegputeņa vētru, tomēr braucienu uz Rīgu nevarēju atcelt. Bez mitas sniga vairākas stundas. Galvenie autoceļi bija pieputināti tā, ka gandrīz visu laiku nācās braukt pa baltām automašīnu sliedēm. Brīnījos par pārgalvīgajiem, kuri, mani apbraucot pa otro joslu, traucās kā labos laikapstākļos – uz 70 - 80 km/h. Es piederēju pie apdomīgajiem, ko interneta komentētāji dēvē par gliemežiem, čaiņikiem vai sēnēm, jo braucu uz 50 - 60 km/h. Nebija ne mazākās vēlēšanās ar divus gadus veco Golfiņu, kuram tikai vakar izgāju tehnisko apskati, ieslīdēt kādā ceļmalas grāvī vai pretī braucošās mašīnas purnā. Ar katru gadu (šogad stāžs 30 gadi; A un B kategorija) kļūstu piesardzīgāka braucēja, jo apzinos, ka esmu atbildīga par savu un citu dzīvību, kā arī zinu to, kādas sajūtas pārņem, kad mašīna saslīd un, apmetot kūleni, ieveļas grāvī.

Ulbrokā kāds gudrinieks pa intensīvi noslogoto autoceļu, kurš jau tā sniega dēļ bija sašaurināts, brauca ar riteni. Pa ceļam uz Rīgu trīs neapdzīvotās vietās redzēju cilvēkus, kuri gāja pa braucamo daļu, radot apdraudējumu gan sev, gan satiksmei. Bet Rīgā visvairāk nācās uzmanīties pie krustojumiem, jo džigiti, strauji griežoties, ar sānslīdi varēja iebuktēties mašīnā.


5. janvāris, ceturtdiena

06.01.2017.

Aizsalušie logi

Katru reizi, uzsākot braukt ar mašīnu, jārēķinās, ka aizsalušo logu kasīšana gan no ārpuses, gan salona iekšpusē, aizņems vismaz 15 minūtes. Mašīnā mētājas 5 dažādi skrāpji, bet neviens nav tik ideāls, lai bez piepūles no logiem spētu nokasīt plāno ledus kārtiņu. Izskatās, ka turpmāk būs jāizmanto nagi. Tikai pirksti sals :)


Aukstums

Pirmā aukstākā ziemas diena, kad termometra stabiņš noslīdējis līdz –200C. Visa pilsēta smirdēja pēc privātmāju skursteņu dūmiem un automašīnu izplūdes gāzēm.


Putni

Ierasts, ka uz barotavu, kas atrodas aiz loga, jau vairākus mēnešus lido zīlītes un zvirbuļi. Kopš slīpo skārda palodzi noklājis sniegs, un putnu kājas vairs neslīd, šo vietu iecienījuši arī baloži. Ar prieku noraugos uz putnu rosīšanos, jo esmu atbildīga par tiem, kas pieradināti.

 

Ziema mežā

Patīkamo pastaigu pa balto mežu sabojā gar taciņu malām sniegā atstātie suņu dzeltenie traipi un brūnās čupas.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.