Aukstumi

Vasara gandrīz pusē, bet neesmu vēl īsti vasaras kleitas valkājusi. Un neatceros vairs, kad pēdējo reizi bez jakas būtu staigājusi.

Dubultā apvainošanās

Dēls apvainojās uz mani, jo dzimšanas dienā neuzdāvināju to, ko viņš vēlējās, bet es apvainojos uz dēlu, jo viņš nenovērtēja to, ko uzdāvināju es.

Cerība

Jau trešo dienu ik pēc neilga laika ielūkojos ziņu portālos, cerot izlasīt labu vēsti, ka piecgadīgais puisītis Ivans Liepājā beidzot atradies.

Augstskola

Meita iesniedza dokumentus augstskolā. Pirms 29 gadiem to pašu darīju arī es, tikai toreiz tas bija daudzreiz sarežģītāk. Pirmkārt, pieteikties varēja tikai vienā augstskolā un otkārt, divu mēnešu laikā nācās nokārtot 11 eksāmenus: septiņus – skolas un četrus – augstskolas. Pie tam augstskolā, kurā stājos es, konkurss bija nežēlīgs - apmēram 10-13 cilvēki uz vienu vietu. Ja nebūtu izturējusi konkursu, pēc gada būtu vēl mazākas cerības iestāties. Un šī apziņa toreiz manī radīja pamatīgu stresu.

Salīdzinājumam:

Aukstumi

Vakara pastaigas laikā nosala rokas. Sāku ilgoties pēc cimdiem.

Braucot mašīnā, ieslēdzu sildītāju.

Ir tikai 5. jūlijs!

Bezatbildība

Saprotu, ka meita pieaugusi, bet nedot ziņu par savu atrašanās vietu vairāk kā 8 stundas, tomēr ir bezatbildība.

Ēd un lūdzies siltāku vasaru

Ja aukstumi turpināsies, šīs vasaras laikā nevis novājēšu, kā bija ieplānots, bet uzbarošos, jo lielākoties sēžu mājās un ēdu.

Jaunas bikses

Uznāca nepārvarama vēlme šūt. Nopirku audumu un uzšuvu bikses.

Atkal divatā

Grūti, bet nākas pierast, ka bērni arvien biežāk atsakās no brīvā laika pavadīšanas kopā ar vecākiem. Tagad mums garākas pastaigas vai pārgājienus jāmēro vieniem pašiem. Gluži kā jaunībā, kad bērnu vēl nebija.

Tukšums

Sanāca iet palielu ceļa gabalu pa jaunu privātmāju rajonu. Nobrīnījos, ka perfekti sakoptajos pagalmos nav redzami ne bērni, ne pieaugušie. Kur visi palikuši? Tik tukšs un pamiris viss šķita, kaut brīvdiena. Tikai kaut kur tālumā motorus darbināja trīs zāles pļāvēji.