Mana dienasgrāmata 2017

Tumsa

Naktī tika pagriezts pulkstenis uz ziemas laiku. Tagad tumsa iestājas jau ap 18-tiem un vakars šķiet tik nežēlīgi garššššššššš.

 

Zobs

Pavasara sākumā vīram tika izrauts priekšzobs. Pēc implanta (kas imitēs zoba sakni) ieskrūvēšanas žokļa kaulā, jāgaida apmēram pusgads, kamēr sadzīs un ieaugs. Tikai tad var virsū skrūvēt mākslīgo zobu. Visu šo laiku vīrs sabiedrībā iziet ar ieliekamu pagaidu zobu. Tā kā tas ir neērts un gadās, ka no mutes izkrīt, pa māju viņš staigā bez priekšzoba. Izskatās nedaudz baisi - kā noziedznieks (it sevišķi, ja divas dienas nav dzīti bārdas rugāji), bet esmu jau apradusi. Gadījušās gan reizes, kad ejot uz veikalu aizmirsis ielikt savu pagaidu zobu, tāpēc kā atgādinājumu pie ārdurvīm ar skoču pielīmēju baltu papīra zoba siluetu. Strādā.


Kafija un kauli

Whatsappā uzjautāju, cikos meita grasās braukt no Rīgas uz mājām. Viņa atrakstīja, ka vēl mācās, un kā pierādījumu atsūtīja bildi.

Hm. Kafijas glāze un īsti cilvēka kauli. Vai tas nav no tās pašas sērijas par dakteriem, kas pusdieno morgā pie līķa?

Pārradusies mājās, meita sagādāja vēl vienu pārsteigumu, - no maisiņa tika izvilkts galvaskauss. Labi, ka mākslīgs. Kursa biedrene iedevusi, lai uz ieskaiti pamācītos kaulu uzbūvi.


Helovīni

Vakarpusē sagatavoju končas gadījumam, ja pēc tām atnāk kāds Helovīns. Kad atvēru ārdurvis, samulsu, jo uz manīm raudzījās apmēram 15(!) briesmonīši. “Vai te kāda bērnudārza grupiņa, vai arī klase ieradusies?” dalot končas, pasmējos.


Pārmetumi

Regulāri vizuālās mākslas stundas sākumā pie vienas klases ienāk audzinātāja, lai dažas minūtes ar viņiem apspriestu būtiskākos jautājumus. Ilgstoši pacietīgi turējos un neaizrādīju, ka tādā veidā tiek kavēta mana stunda, jo tai atvēlētas ir tikai 40 minūtes nedēļā. Šodien vadzis plīsa un es pateicu, ko domāju. Vēlāk visu dienu pārdzīvoju par izteiktajiem pārmetumiem. Būs jāatvainojas.


Hroniskais nogurums

Inženieru psiholoģijā bija uzdots noanketēt 10 cilvēkus, bet pēc tam izanalizēt viņu noguruma, emociju un trauksmes pakāpes. Izrādās, ka es vienīgā no visiem anketējamajiem esmu ļoti nogurusi, jo man uzrādījās stipra hroniskā noguruma pakāpe. Aiz tās seko vairs tikai pāreja uz pataloģisko stāvokli. Oi! Tā nav joka lieta. Nu būs kārtīgāk jāizguļas un jāatpūšas!

 

Aklums

Pa ceļu, ar baltu spieķi piesizdama pie trotuāra un ceļa norobežojošajām konstrukcijām, gāja akla sieviete. Es ar aizvērtām acīm tumsā nespētu noorientēties savā dzīvoklī, bet te akls cilvēks šķērso ceļa braucamo daļu. Cik tomēr jābūt iekšēji drosmīgam un pašpārliecinātam, lai noorientētos nepazīstamā un neredzamā vidē.


Vizuālā māksla

Iekšēji jutos pacilāta un novērtēta, kad septītās klases skolēni izrādīja iniciatīvu pēc stundām atnākt pazīmēt. Piektdienā?! Un pēc stundām?!


4. novembris, sestdiena

06.11.2017.

Bērzu lapas

Bērzu lapas vienas no pirmajām iekrāsojās dzeltenas, tikai ar krišanu tās nesteidzas. Vairākums koku jau atseguši savu kailumu, turpretim bērzu lapas vēl joprojām dzen rotaļas ar vēju. Šodien pat tās izlidināja meistarīgus virpuļus ap mašīnu rindu, kas traucās garām bērzu birzij. Diez, vai bija vēl kāds šoferis bez manis, kas to pamanīja?

 

Datordizains

Vektoriālajā grafikā sāku pildīt pirmo uzdevumu – izveidoju savu logo un vizītkarti. Pie datora pavadīju ļoti daudz stundu, jo pieredze rodas tikai ar praksi.

Abi mani iniciāļi  – S un N – veido bultu, kas tiecas augšup.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Bērni veido interesantāku un pilnvērtīgāku pieaugušo dzīvi.