Mana dienasgrāmata 2017

Viss labais ātri beidzas

Vakarpusē uznāca skumjas, jo aizvadītas četras siltās (līdz pat +180C) svētku brīvdienas. Rīt sāksies jauna darba nedēļa, un arī laiks paliks aukstāks. Īsais “vasaras” atvaļinājumiņš būs beidzies.

 

Taurenis

Pastaigājoties pa mežu, ieraudzīju pirmo raibo taureni. Dzeltenos taureņus biju redzējusi jau aprīļa sākumā.

Bērzu raibenis.


8. maijs, pirmdiena

09.05.2017.

Pavasaris

Pavasaris - visromantiskākais, krāšņākais un smaržīgākais gadalaiks. Var teikt, ka pavasarī daba izbauda orgasmu.


Cik viegli šķirties no SAVAS mājas?

Pļāpu žurnālā pamanīju rakstu, ka turīgi cilvēki par tik un tik miljoniem pārdod savu privātmāju. Kur? Latvijā. Mājai esot veltīti 10 gadi, bet nu pienācis laiks kaut ko mainīt, jo jau no paša sākuma zinājuši, ka tajā ilgi nedzīvos.

Te rodas pamatots jautājums – cik viegli šķirties no SAVAS mājas? Ja to projektējuši un cēluši citi, bet tu esi bijis tikai kā naudas maks, tad droši vien viegli. Ja māja celta saviem spēkiem (sviedriem), un tu pārzini katru iedzīto naglu vai iecementēto ķieģeli, tad nezinu, vai māju būtu tik viegli pārdot, lai arī cik tā maksātu. 


Sniegs!

Pēcpusdienā pie mums nedaudz sniga. Vietām Latvijā bijusi pat dažus centimetrus bieza sniega sega. 10. maijā!?


Pirmais kašķis

Lai ar mašīnu nokļūtu līdz mūsu daudzdzīvokļu mājai, jābrauc garām citām daudzdzīvokļu mājām. Un to es daru pat vairākas reizes dienā. Šodien pie vienas mājas mani apstādināja mājas vecākā un sāka bļaut, ka es te nedrīkstu braukt, jo ceļš ir dzīvojamās mājas privātīpašums. Man par to būšot jāmaksā. Biju pārsteigta, jo te nav ne aizlieguma zīmes, ne norādes par privātīpašumu, ne barjeras. Parasts padomju laikā celto daudzstāvu māju piebraucamais ceļš. Pie tam ļoti bedrains. Vēlāk šo pašu mājas vecāko redzēju ejam pa gājēju celiņu gar mūsu māju. Žēl, ka neiedomājos aizrādīt, ka viņa iet pa mūsu mājas privātīpašumu.

 

Otrais kašķis

Dēls fizikas stundā neuzrakstīja kontroldarbu, jo tajā laikā piedalījās starptautiskā matemātikas konkursā Gauss Contest, ko organizē Vaterlo universitāte. Tā kā fizikas skolotāja ir ļoti stingra un nv ļauj labot tikai nākamās nedēļas pirmdienā, e-klasē viņai uzrakstīju vēstuli: “N… N… šodien fizikas stundas laikā piedalījās matemātikas konkursā, tāpēc pārbaudes darbu nevarēja uzrakstīt. Diemžēl arī pirmdien (15.05.) nebūs iespējams uzrakstīt, jo pulksten 12-os viņam ir Ogres mūzikas skolas beigšanas eksāmens vijolē. Vai varētu fizikas kontroldarbu uzrakstīt kādu citu mācību dienu...”

Saņēmu sekojošu atbildi: “Diemžēl nākamajās divās nedēļās konsultācijas ir tikai pirmdienās, bet laiks nav mainījies: 7.30 - 8.10, un, ja pareizi saprotu, šis laiks Jūsu dēlam ir brīvs - Jūs rakstāt, ka eksāmens sākas tikai 12-os.”

Nenoturēju savu niknumu un skolotājai nekaunīgi uzrakstīju: “Lai atbrauktu uz 0. stundu, jāceļas pulksten 5-os. Atvainojos, bet vai Jūs pati varētu tik agri piecelties, aizbraukt no Ogres uz Rīgu un pēc tam atpakaļ, lai paspētu pulksten 12-os nospēlēt Valsts eksāmenā 4 skaņdarbus?”

Saņēmu strupu atbildi: “Ja jautājiet par mani - es pati varētu…” Pēc šīs atbildes secināju, ka skolotāja ir tādā vecumā, kad jau aizmirsušās pirmseksāmena drudža sajūtas. Nu nevarētu 14-gadīgs puika, stresojot par gaidāmo vijoles eksāmenu, kurā jāspēlē 15-20 minūšu repertuārs no galvas, pārslēgties uz fizikas uzdevumu rēķināšanu. 

 

Trešais kašķis

Klausījos mūzikas skolā vijolnieku koncertu. Kāda sieviete (krieviete) klēpī turēja papīrā ietītus ziedus un vairāku priekšnesumu laikā čabināja papīru. Neizturēju. Aplausu laikā viņai aizrādīju.


Pēdējā skolas diena

Tikai tad, kad vidusskolas dzīve tuvojas finišam, tu sāc apzināties, ka šo laiku varētu arī paildzināt. Neko nepadarīsi. Meitai pēdējā skolas diena.


Mazā piektdiena

Sapriecājos, ka nav 13.-tais un piektdiena, bet skolēni precizēja, - ir 13.-tais un ir mazā piektdiena. Tas tāpēc, ka šodien – sestdienā – skolā bija jāatstrādā pagājušās nedēļas piektdienas stundas.

 

Pēdējais zvans

Pēdējā brīdī izdomāju, ka sagatavošu pārsteigumu meitai Pēdējā zvana dienā, jo tādas dienas viņas dzīvē vairs nekad nebūs. Izrotāju istabu kā bērnībā, nopirku torti, šampanieti un izveidoju skolas fotogrāfiju kolāžu.

 

Pavasara hormoni

Arī pavasarim trako hormoni. Pirms četrām dienām sniga, bet šodien baudījām +190C karstumu.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.