Mežā

Mežu apņēmis pasakains skaistums.

Zem arkas.

Zaru kupena.

Miega (ne)kvalitāte

Internetā publicēts pētījums par Latvijas iedzīvotāju nakts miega kvalitāti:

5% guļ 9 un vairāk stundas;

35% guļ 7-9 stundas;

42% guļ 5-7 stundas;

18% guļ mazāk nekā 5 stundas.

Laika gaitā esmu sapratusi, ka pieaugušo (vismaz mūsu ģimenē) miega kvalitāte atkarīga no bērnu vecuma.

Pirmajos dzīves gados bērni noteica, cikos ies gulēt, cikos naktī ēdīs un cikos no rīta celsies. Mēs pakārtojāmies viņiem.

Līdz pusaudžu vecumam kļuva nedaudz vieglāk, kaut arī nebija iespēja ilgi pagulēt, jo vakarpusē, kad bērni ar pasakām un dziesmām tika iemidzināti, tik ļoti gribējās kādas 2-3 stundas atvēlēt sev. Toties no rīta bija jāceļas vienā laikā ar viņiem.

Tagad, kad bērni sasnieguši pusaudžu un jauniešu vecumu, viņi atkal diktē savus noteikumus. Nu, nevaru es aiziet gulēt, kamēr meita (18) līdz pulksten diviem naktī mācās, tusējas ballītē vai vēlu vakarā pastaigājas ar draugiem. Beigu beigās gulēt aizeju pēdējā – ap pulksten diviem vai trijiem, bet skolas dienās ceļos augšā pirmā – ap pulksten sešiem. Cik ilgi naktī sanāk pagulēt? 3-5 stundas. Kāda var būt runa par kvalitatīvu miegu?

Ko darīsi, kad pieaugsi?

Pirms dažām dienām dēls man pavaicāja: “Ko darīsi, kad pieaugsi?” Pieaugsi – tas izklausījās tik amizanti 47-u gadu vecumā. Sajutos kā pusaudze. Tikai vēlāk sapratu, ka viņš ar to pieaugšanu domāja pensijas vecuma sasniegšanu. Godīgi sakot, uzreiz pat nemācēju uz šo jautājumu atbildēt, jo nekad iepriekš nebiju tā īsti aizdomājusies par to, ko darīšu pēc 5, 10 vai 15 gadiem. Nāksies piestrādāt pie saviem piecgades plāniem.

Slinkums

Pēdējās dienās to vien gribas, kā dirnēt pa māju, ēst un gulēt.

Ilgas

Lai arī visapkārt dabu rotā skaista sniega sega, esmu ļoti noilgojusies pēc saulītes. Ļoti, ļoti.

Slapjdraņķis

Ārā laiks kā pavasarī – līst lietus, un strauji kūst sniegs.

Lielveikalā

Kā sauc procesu, kad it kā centies šopingot (shop in go), bet neko nenopērc? Šopnotings (shop nothing)?

Mani vairs nespēj pievilināt Rīgas lielveikalu skaisti noformētie apģērbu un aksesuāru skatlogi. Vai tas kāds vecuma rādītājs? Vai arī esmu kļuvusi pārāk prasīga? Pēdējos gados apmēram no 6-10 lielveikala apmeklējuma reizēm, tikai 1 reizi spēju sev kaut ko piemērotu atrast. Būs vien jāpiekrīt veiktajam pētījumam, ka sievietes jaunībā apģērbus pērk lētus, bet daudz, toties solīdā vecumā – dārgus un pārdomātus, bet maz.

Ziedošanās

Esmu nogurusi no sava laika ziedošanas citiem. Vai bērni kādreiz spēs novērtēt, cik mēnešus no savas dzīves esmu pavadījusi, vadājot viņus uz dažādām nodarbībām un pasākumiem, kā arī tur sēžot, gaidīdama.

Ceļojuma fantāzijās

Kurp doties ģimenes vasaras lielajā ceļojumā, ja nevēlamies izgulēt ārzemju pludmales smiltis vai nodeldēt Eiropas pilsētu bruģi? Priecājos, ka mūsu domas sakrita, par labu izvēlei dodot dabas plašumus, ko nav sabojājusi civilizācijas roka. Mūs iepriecinātu kalni, klintis, vulkāni, geizeri un citi Latvijā neeksistējoši dabas brīnumi. Savās fantāzijās aizsapņojos līdz pat Islandei. Un tikai pēc tam apskatījos ekskursiju cenas. Diezgan iespaidīgi. Piecu dienu ceļojums četriem cilvēkiem līdzvērtīgs lietota auto cenai. Un es, naivā, domāju, ka 2015. gada brauciens uz Norvēģiju bijis ārkārtīgi dārgs.

Autoru pasākums

Kā ik gadu janvārī, izdevniecība “Zvaigzne ABC” rīkoja visu autoru tikšanos. Kad sapucējusies stāvēju pie durvīm promiešanai, dēls pārvaicāja, uz kurieni tad īsti braucu. Teicu, ka uz autoru pasākumu. Viņš: “Kas tad tu par autoru?” Protams, ka grūti iedomāties mammu, kura diendienā uzkopj māju, gatavo ēst un izvadā visus ar mašīnu, kā grāmatu autoru. Vienmēr esmu uztverta kā skolotāja.