Mana dienasgrāmata 2017

Meža našķi

Cik tomēr labi, ka vasarā, pastaigājoties pa mežu, var našķoties ar meža zemenēm un mellenēm.


17. jūlijs, pirmdiena

20.07.2017.

Vienošanās

Jau labu laiku atpakaļ ar meitu bijām vienojušās – ja viņa veiksmīgi nokārtos centralizētos eksāmenus un iekļūs mediķos budžeta grupā, tiks pie jauna mobilā telefona. Šodien meita noslēdza līgumu ar RSU, izpildot savu vienošanās daļu. Es, savukārt, izpildīju savējo. 


Atmiņu vieta

Lūkojos no Lielvārdes stāvkrasta (pie A. Pumpura muzeja) uz Daugavas plašumu un atcerējos, ka tieši tāpat kopā ar vīru pirms 23 gadiem stāvējām savā kāzu dienā.

 

Lietainā vasara

Meteoroloģijas centrs apkopojis Latvijas datus par 48-ām vasaras dienām, sākot no 1. jūnija. Izrādās, ka tikai 2 dienas nevienā novērojumu stacijā nav konstatēts lietus. Bet mums vēl ir cerība uz labāku laiku, jo vasara tā jau tik īsa.


Zemestrīce

Internetā izlasīju, ka netālu no Igaunijas piekrastes - starp Hījumā un Vormsi salām, 15. jūlija rītā notikusi 2.1 balli spēcīga zemestrīce. Nav īsti patīkama ziņa, ja pēc dažām dienām ieplānots brauciens uz Hījumā salu.


Nelāgais tikums

Mani nedrīkst laist uz audumu veikaliem, jo vienmēr rodas kārdinājums nopirkt ko jaunu. Bieži vien veikalā izdomāju, ko šūšu, bet, atgriežoties mājās, šūšanas kāre jau rimusi. Šodien pat nopirku trīs audumus. Ja nevarēšu sevi piespiest tuvākajā laikā no tiem kaut ko uzšūt, audumi ieguls skapī pat uz vairākiem gadiem.


Mellenes

Šī vasara nav lutinājusi arī meža ogas. Mellenes padevušās galīgi skābas. Kaut arī pirms dažām dienām, pastaigājoties pa mežu, atklājām nelielu saules apspīdētu mētru pleķīti, kurā mellenes bija pat ēdamas. Šodien tās salasījām un vakarā našķojāmies, pārkaisot saldējumu.

 

Pinekļi

Gadu gaitā mēs arvien vairāk sapinamies pienākumu, atbildības un pieradumu pinekļos. Ja vēlētos no tiem izrauties, savainotu dvēseli līdz asinīm. Nav iespējams visu sākt no jauna. Rētas, nespēdamas sadzīt, sūrstēs līdz mūža galam.


Ekskursijas 1. diena - Hījumā sala

Uzsākām piecu dienu ekskursiju pa Igaunijas salām. Kādi pirmie iespaidi? Klusums. Mežonīgums. Kadiķi. Jūra. Akmeņi. Putni. Un milzīgs debesu plašums.

Lai sasniegtu Sāretirp zemesragu, jāpievar vairāki kilometri, bet tas ir to vērts, jo ieiet jūrā pa oļainu taciņu, kuru no abām pusēm ieskauj ūdens, šķiet nedaudz sirreāli.

Īsinot ceļu līdz zemesragam, dēls jūrā meta akmens “vardītes” (plakani akmeņi tiek mesti pret ūdens virsmu tā, lai tie vairākas reizes palektos), bet meita vāca putnu spalvas. Atpakaļceļā abi aizrāvās ar medūzu izpēti.

Sīkāku ekskursijas aprakstu lasīt šeit.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.