Zelta rudens ķeršana

Būtu grēks sēdēt mājās tik skaistā dienā. Apbruņojusies ar fotoaparātu, ķēru zelta rudeni. Pie vienas reizes noķēru debesu sirsniņu (fotogrāfijas centrā).

Frizētava

Pēc vairāku gadu pauzes apmeklēju frizētavu (parasti man matus grieza vīrs). Nedaudz tika ietonētas šķipsnas un aplīdzināti matu gali. Samaksāju 45 eiro, bet neviens mājinieks pat nepamanīja izmaiņas. Tā vien liekas, ka atkal dažus gadus turp neiešu.

Skaistā Latvija

Kāpēc mūsu senči tālā pagātnē ir izvēlējušies tieši šo zemes pleķīti savām apmetnēm? Ar siltumu un saules gaismu nevaram lepoties, jo tumsa, mitrums un drūmums mūs burtiski aprij uz vairākiem mēnešiem. Vai tiešām noteicošie bijuši jūras un upes ceļi? Bet varbūt mūsu senčus šajā vietā pat vairāk par jūras un upes ceļiem ir noturējusi daba ar tās mainīgajām krāsām?

Gāju pa zeltaino koku ieskauto ceļu un sajutos laimīga, ka dzīvoju šeit - skaistajā Latvijā. Kā pasakā izskatās pilsētas parkos un ielās, kur sētnieki vēl nav paspējuši zeltaino lapu paklāju izārdīt, sagrābjot to vienotā kaudzē.

Ak, skaistā jaunība, tā nenāks vairs!

Nekad neesmu slēpusi savu vecumu. Pavisam drīz būs 48. Pēdējos gados gan, manuprāt, esmu novecojusi straujāk, tāpēc biju manāmi pārsteigta, ka nedēļas laikā divās pavisam atšķirīgās vietās biju uztverta kā 35-gadniece.

Riepas

Pirmais rīts, kad no mašīnas priekšējiem stikliem nācās skrubināt ledu. Tas man bija kā signāls, ka pienācis laiks braukt uz servisu, lai samainītu vasaras riepas pret ziemas riepām. Tā arī izdarīju. Liela klapata jau bija, jo vienā dienā līdz servisam jāizvizina abas mašīnas. Toties pēc tam miers līdz aprīļa beigām.

P.S. Rokas gan netīras kā atslēdzniekam.

Naudas vērtība

Tad, kad naudu tavām vajadzībām tērē kāds cits, tu neiedziļinies, vai pirkums ir vai nav par dārgu. Tikai tad, kad nākas tērēt savu naudu, tu beidzot sāc apzināties tās vērtību.

Saņēmusi pirmo stipendiju, meita nolēma atjaunot savu garderobi. Atgriezās mājās manāmi pārsteigta, jo izrādās, ka par savu stipendiju spējīga nopirkt tikai dažas apakšbikses.

Treknie laiki

Izskatās, ka atkal sākušies treknie laiki. Iebraucu Krasta ielas “Lido”, lai nopirktu ēdamo vešanai uz mājām (vismaz reizi nedēļā te iegriežos) un netiku ielaista iekšā, jo cilvēku bijis par daudz. Ieeju aizšķērsoja iekšā nelaidēja.