Mana dienasgrāmata 2017

26. februāris, svētdiena

26.02.2017.

Grāmata

Vakar tiku pie savas jaunās grāmatas 10 autoreksemplāriem. Nevaru beigt priecāties par brīnišķīgo vāku. No sākuma, kad uzzināju, ka uz tā būs mani briesmīgie pirksti, nošausminājos, bet maketētāja labi noretušējusi.

17-tā grāmata. Pilngadību laikam tā arī nesasniegšu, jo vismaz šobrīd esmu nolēmusi vairāk nerakstīt. Nekad nevajag teikt nekad, jo nevar jau zināt, ko pēc dažiem gadiem izdomāšu.


Mācīšanās motivācija

Dēls vēl tādā vecumā, kad mācībās jāpabiksta, jo līdzko grožus palaižam vaļīgāk, tā sekmes krītas. Motivācija zudusi. Saklausījies vienaudžu tekstus, ka nekas no mācītā dzīvē tāpat nebūšot vajadzīgs.

Pirms dažām dienām kopā ar vīru uzsākām motivācijas atgūšanas pasākumus. Izrādām lielāku uzmanību par mācībām un sekmēm. Ja dēls vēl nav sapratis, ka jāmācās priekš sevis, tad vismaz pagaidām, lai mācās priekš mammas un tēta.


Vissmagākie mēneši

Februāris un marts skolas dzīvē ir vissmagākie mēneši, jo tas ir olimpiāžu, konkursu, projektu aizstāvēšanas un arī slimošanas laiks. Esmu piekususi tāpat kā skolēni, un ar nepacietību gaidu ceturto ceturksni, jo tas būs mierīgāks. Un pavasarīgi saulaināks.


Miega bads

Biju gulējusi tikai dažas stundas, jo vakarnakt ar meitu runājāmies par dzīvi. Pēdējā laikā šāda veida sarunas kļuvušas par retu parādību, tāpēc ķēru momentu un biju gatava atklāsmes brīdim ziedot pat savu dārgo miegu. Sekas nakts sarunām bija jaušamas visas dienas garumā. Skolā ārprātīgi nāca miegs. Brīvajā stundā iemigu, sēžot uz krēsla.


Deklarācija

Vairākas stundas pagāja, kamēr nokārtoju elektronisko gada ienākumu deklarāciju. Atgūstamās summas daudzums liecina, ka bija tā vērts.


Dzirde

Bieži pārprasu. Esmu sākusi sliktāk dzirdēt. Kas vainīgs - vecums vai skolas troksnis?

 

Žetona vakars

Neaizbraucu uz meitas Žetona vakaru, jo nespēju piedot viņas vienaldzību pret ģimeni. Pārāk daudz pēdējo trīs gadu laikā mani sāpinājusi. Neesmu pelnījusi tādu attieksmi.


Pusaudži

Sāku lasīt psihologa E. Volfa grāmatu “Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos”. Tā vien šķiet, ka manējie pusaudži šo grāmatu izlasījuši krietni vien ātrāk par mani (tā gan nav, jo tikai šodien nopirku). Psihologs burtiski vārds vārdā citēja mūsu sarunu un strīdu tekstus. Kas to būtu domājis? Izrādās, ka visi pusaudžu vecāki šo dīvaino bērnu vecumu izbauda pēc vienas programmas.

 

Taureņi

Uz t/c “Domina” bija atlidojuši milzīgi taureņi. Safotografēju tos telefonā, bet meita, vakarā darbojoties ap manu mobilo, netīšām visas bildes pakāsa. Labi, ka viena saglabājās dēla telefonā. Graudaina gan, jo fotografēts caur stiklu.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.