Tumsas varā

Tumsa mūs sāk ēst jau pulksten 16-tos.

Kad bērnam slikti, vecākiem – daudzreiz sliktāk

Dēla vārda diena sanāca pavisam nelāga – slimnīcā pie sistēmas.

Dēls visu nakti nomocījās ar lielām galvassāpēm, tāpēc ģimenes ārste ieteica ar ātrajiem viņu nogādāt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (Ogres slimnīcā jau vairākus gadus bērnu nodaļas nav). Lai dēlu ar savu stresaino uzvedību lieki nesatrauktu, slimnīcas uzņemšanā kopā ar viņu nosūtīju vīru. Atšķirībā no manis, viņš vienmēr šādās situācijās mācējis savākties. Pati paliku sēdēt ārpusē 4–5 mokpilnas stundas. Pa šīm stundām gan nosirmoju vairāk, gan novājēju, jo kuņģis uztraukumā uzvedās kā nelabais.

Spilvens

Biju nobraukusi jau gandrīz 20 kilometrus, kad piezvanīja vīrs un pateica, ka dēls esot lūdzis uz slimnīcu atvest viņa spilvenu. Griezu mašīnu riņķī un braucu pakaļ spilvenam. Vismaz kāds mazumiņš slimnīcā liks justies kā mājās. Un varbūt galva sāpēs mazāk.

Skumji

Mūsu kāpņu telpā starp pirmo un otro stāvu uz kāpnēm gulēja apmēram 40 gadus veca sieviete no blakus mājas. To, ka viņa bieži ir piedzērusies, pamanīju jau pirms 10-15 gadiem. Samērā jauna un dzērāja. Skumji.

Atblāzma

Lai arī apzinos, ka dēlam jau krietni labāk, vēl nekādi nevaru atkopties pēc divām negulētām naktīm un stresa par viņa veselību. 

Otrā vārda diena

Dēlu atvedām no slimnīcas un ar trīs dienu nokavēšanos nosvinējām viņa vārda dienu.

Darbs skolā

Darba dienas aizskrien nemanot, jo šogad sagadījušās ļoti labas klašu grupas. Nav neviena stunda, uz kuru man negribētos iet.

Mācības

Mācos, mācos un vēlreiz mācos. Pēc nedēļas sākas sesija. Milzum daudz laika aiziet, pildot praktiskos datordizaina darbus.