Mana dienasgrāmata 2017

30. aprīlis, svētdiena

30.04.2017.

Pateicības maksa

Piezvanīja mājas vecākā un pateica, ka vēlas pie manis ienākt. Nesapratu, kāpēc. Līdzko atvēru durvis, viņa man pasniedza 10 eiro. Tas esot par to, ka pirms dažām dienām aizvedu līdz Domei (attālums mazāks par vienu kilometru), lai tiktos ar deputātu, bet pēc tam atvedu atpakaļ. Naudu nepieņēmu, jo uzskatu, ka darīju to no laba prāta. Galu galā tikšanās laikā tika risināti mūsu mājas sasāpējušie jautājumi.

Ne viss ir mērāms naudā, tāpat kā ne viss ir pērkams un pārdodams.


Promiļu pārbaude

Policijas atskaitē, ka šodien tik un tik autovadītājiem Latvijā tika pārbaudīts alkohola daudzums asinīs, droši vienu autovadītāju var noņemt nost. Mani Rīgā ar piecu minūšu intervālu apturēja divās vietās.

 

Meža smarža

No meža atnesu egles gabaliņu ar sveķiem. Nu, meža smarža ienākusi arī mūsu mājā.

 

Pavasara augs

Mežā starp baltajām un zilajām vizbulēm pamanīju augu ar dzeltenīgi zaļām ziedlapiņām. Internetā uzmeklēju, ka tas ir pamīšlapu pakrēslītis.

 

Datorspēle

Dēls ar tēva palīdzību uzprogrammēja datorspēli ar diviem tanciņiem. Zilajā kastītē ir lode, kuru paņemot, var izšaut.


Labais nodoms

Atsāku pilatesa vingrošanu. Diez, cik dienas izturēšu?


Pārdotā gudrība

Jau skolas laikā jaunieši uz savas ādas izbauda dzīves realitāti, kurā galvenais regulators ir nauda. Kam naudas nav, tie pārdod savu gudrību, bet tie, kam nauda ir, cita gudrību pērk. Un tādu pirkšanas–pārdošanas darbību rezultātā sekmju vērtējumi neparāda patieso ainu.


Latvijas lepnums

Nemīlu masveida izrādīšanās pasākumus, tāpēc savējos Latvijas svētkos aizvedu apraudzīt vienu no mūsu lielākajiem dārgumiem – vējaino jūru.

Ragakāpas dabas parks ar priežu mežu. Koka laipa ved līdz jūrai.

 

 

 

Ogres lepnums

Tika svinīgi atklāta pontona laipa pār Ogres upi. Prieks, ka pamazām saved kārtībā Krasta ielas promenādi.


Dzīves uztvere

Atkarībā no attieksmes pret dzīvi, meita cilvēkus iedala trīs grupās: depresīvie, svārstīgie un jautrie. Pati – kā jau svari – piederot pie svārstīgajiem.

 

Mērfija likums

Parasti dodoties uz mežu, līdzi ņemu foto kameru. Gadās nostaigāt, to pat neizņemot no somas laukā, jo nav īsti ko bildēt. Šodien bija tā liktenīgā reize, kad kamera būtu noderējusi, bet es to atstāju mājās.

 

Šūšana

Tik ļoti sagribējās šūt. Uzšuvu kleitu.


Dzīvnieki

Servisā pateica, ka velosipēdam salūzis sunīšu mehānisms. Kas tā par detaļu, un kāpēc tai dots tāds dzīvniecisks nosaukums? Tā filozofējot aizdomājos, ka ir vēl daudz citas lietas, ko mēs mēdzam dēvēt dzīvnieku vārdos.

Sunītis – velosipēda detaļa (1.)

Sunītis – rāvējslēdzēja slīdnis (2.)

Ezītis –  maltās gaļas kotlete ar siera pildījumu, kas apviļāta ceptos maizes kubiņos (3.)

Vilciņš – rotaļlieta (4.)

Buks – vingrošanas rīks (5.)

Pīle – sautējamais trauks (6.)

Skudrupūznis – torte (7.)

Vabolīte – mašīna (8.)

Pele - ierīce kursora pārvietošanai pa datora ekrānu (9.)

 

Iespējams, ka tas vēl nav viss.

 

Sportiskā

Šodien biju īpaši sportiska. Vingroju, divas reizes gāju pastaigāties un nobraucu 10 kilometrus ar riteni.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.