Miegainums

Pēc intensīvās ekskursijas, kā pēc smaga darba, mani piemeklējis miegainums.

Prāta aptumsums

Iestājies kaut kāds prāta aptumsums. Nekādi nevaru atcerēties, kur pirms mēneša esmu nolikusi skolēnu darbus. Neatradu ne skolā, ne mājās. Vecums.

Vietējais taksis

No rīta meita pamodās laikā, kad vajadzēja atrasties jau vilcienā. Lai nenokavētu lekciju, kas notika Biķernieku stacionārā, nācās viņu vest uz Rīgu. Tā vietā, lai savā brīvdienā pagulētu ilgāk, gandrīz divas stundas pavadīju turp un atkaļ ceļā.

Bez izmaiņām

No aprīļa sākuma esmu nogājusi 180 km, bet mani centieni nav vainagojušies panākumiem. Svars palicis nemainīgs.

Transportlīdzekļu diena

1. Ārā +26⁰C. Beidzot atvēlēju laiku ziemas riepu nomaiņai.

2. Atklāju riteņbraukšanas sezonu.

Agrais pavasaris

Pirms nedēļas braucām uz Korsiku, lai dienvidos baudītu agro pavasari. Paradokss tāds, ka Latvijā tajās dienās bija pat siltāk nekā Korsikā.

Ekskursijas pilnu aprakstu lasīt šeit.

Netipiskais jautājums

Garajā pusdienu starpbrīdī klasē uzturējās skolēni. Neviļus noklausījos divu sarunu.

Pirmais: “Cik minūtes vēl līdz zvanam?”

Otrais: “Piecas.”

Pirmais ar nožēlu: “Ak, dievs! Kad beidzot stunda sāksies?”

Šis netipiskais jautājums mani patīkami pārsteidza, jo parasti skolēni skatās pulkstenī ar domu: “Kad beidzot stunda beigsies?”