Pēdējā reize

Pirms atvadījos no omītes, atvadījos arī no viņas dzīvokļa, kas glabā daudzas siltas atmiņas.

Dieva sūtnis

Bērēs piedalījās tāds tīri labi paēdis mācītājs. Zinādama, cik viņam par neskaitāmajām misēm (dievkalpojumiem) maksājusi omīte, iedomājos – diez, vai mācītāji skaitās pašnodarbinātie? Un vai viņi tāpat kā mēs – parastie mirstīgie – godīgi VIDam maksā nodokļus par visiem saviem dāvinājumiem?

Gudrība

Meitai 20 gadu vecumā izspraukušies jau trīs gudrības zobi. Mans vienīgais gudrības zobs kā liels pārsteigums parādījās tikai 40 gados.

Sēklas

Saņēmu sūtījumu ar dažādu ziedu sēklām, starp kurām bija arī Alpu ēdelveiss, jo vasarā no Alpiem atvestās sēklas izdīga un, diemžēl, nopuva. Būšu neatlaidīga un mēģināšu vēlreiz.

Valentīndienas jociņi

Matemātiķi nemaz nav tādi sausiņi, kā no malas liktos. Arī viņiem patīk pajokot. Dēls ar draugiem vienam klases biedram (arī labam draugam) uzrakstīja anonīmu mīlestības vēstuli it kā no meitenes un ielika skolas pastā. Ko lai citu dara tādās mīlestības dienās, ja klasē 25 puiši un tikai 7 meitenes.

Medicīniska sagadīšanās

Meitai mācībām nepieciešams stetoskops (mājas apstākļos to saucam par klaušināmo). Grupas biedrenei bija lieks, un viņa piedāvāja iemainīt pret saldumiem. Meita viņai sarūpēja šokolādes un kinderolu. Kāds bija pārsteigums, kad kinderolā atradās smurfijs – dakteris ar kaklā pakārtu stetoskopu.

Bedres

Rīdzinieki sašutuši par bedrainajām ielām pilsētas centrā. Es kā iebraucēja bedraino ceļu izjūtu jau sākot no Dārziņiem. Tumsā tā ir laimes spēle – salauzīsi vai nesalauzīsi riteņus.

Spožā saule

Enerģija atgriezās. Tik saulaina un pavasarīga diena. Saule pat apžilbināja acis.

Fotogrāfija

Fotogrāfiju grāmatā “Laiks Ogrē”, kur publicēti darbi, kas tapuši plenēros četru gadu laikā, iekļuvusi arī mana fotogrāfija. Pie Ogres līkā tilta margām, ievērojot tradīcijas, jaunlaulātie pieliek slēdzenes. Tajā dienā man necerēti paveicās, jo izdevās uz tilta sastapt divus jaunos pārus.

Ogres pilsētas 90 gadu jubilejai un Latvijas valsts simtgadei veltīta grāmata.

Pastaiga

Pati brīnos par sevi. Visu ziemu nevēlējos līst laukā no siltās “migas”. Laikam beidzot organisms sajuta pavasara dvesmas. Radās vēlme pēc garas pastaigas.

Ķibele

Neticu, ja kāds lielās, ka ar auto regulāri(!) brauc jau vairākus gadu desmitus, bet nav iekūlies nevienā satiksmes negadījumā. Domāju, ka katram pastāv varbūtība kaut reizi izbaudīt šo nepatīkamo situāciju. Esmu ievērojusi, ka mans ķibeļu ritms grozās ap 3 gadiem, un biežāk tas par sevi atgādina ziemas periodā. Vienmēr esmu domājusi par līdzsvaru, ko man palīdz uzturēt kādi augstāki spēki, jo labāk piedzīvot daudzas mazas ķibeles, nekā vienu pamatīgu avāriju.

Skolas stāvlaukumā, kas visu ziemu nebija tīrīts, ar priekšējo bamperi iestūmos sasalušā sniega kaudzē. Bamperis apakšējā daļā nedaudz ielūza. It kā neliela ķibele, bet tā man vieš cerību, ka nākamie 3 gadi būs mierīgi.