Mana dienasgrāmata 2019

Sociālā nevienlīdzība

Pēdējā laikā presē diezgan bieži pieminēts progresīvais iedzīvotāju nodoklis, kas darbojas kopš pagājušā gada. Ko tas nozīmē? Ja mēneša ienākumi līdz 1667 eiro, tad piemēro 20% nodokli. Ja mēneša ienākumi pārsniedz 1667 eiro, tad piemēro 23% nodokli. Uzskatu, ka tas ir negodīgs princips, jo netiek ņemti vērā ģimenes vidējie ienākumi uz vienu cilvēku. Te būs piemērs.

Pirmajā ģimenē ir divi pieaugušie cilvēki un abi strādā. Pieņemsim, ka abi mēnesī nopelna 1667 eiro. Tas nozīmē, ka uz diviem cilvēkiem kopējie ienākumi pirms nodokļiem ir 3334. Abas algas tiek apliktas ar 20% nodokli.

Otrajā ģimenē ir divi pieaugušie un divi pirmskolas vecuma bērni. Strādā tikai viens pieaugušais. Pieņemsim, ka viņš nopelna 2000 eiro. Tas nozīmē, ka uz četriem cilvēkiem kopējie ienākumi pirms nodokļiem ir 2000. Līdz 1667 eiro tie tiek aplikti ar 20% nodokli, bet sākot no 1667 eiro, - ar 23% nodokli.

Pēc manas saprašanas sanāk, ka progresīvais ienākuma nodoklis patiesībā ir pavisam neprogresīvs priekš tām ģimenēm ar bērniem, kurās viens vecāks strādā, ar savu algu uzturot visu ģimeni un saņemot mēnesī vairāk par 1667 eiro.


Pamet izbadējušam sunim kaulu, un tas sāks pamatīgi riet

Skolotāji šodien piedalījās protesta akcijā, pieprasot valdībai pildīt iepriekš apstiprināto darba samaksas pieauguma grafiku, zemāko mēneša darba algas likmi paceļot no 710 eiro (kopš 2016. gada nav mainīta) līdz 750 eiro.

Protesta akcijā nepiedalījos, bet atnākot no skolas, ielūkojos ziņu portālos, lai uzzinātu, kā skolotājiem veicies. Liels bija mans sarūgtinājums, ka galvenajās Latvijas ziņās sabiedrībai kā izbadējušam sunim pameta kaulu nevis par protesta būtību, bet par to, ka protesta laikā gaisā tika palaisti baloni, kas neatgriezeniski piesārņos mūsu ekoloģiski tīro planētu. Protams, ka suņi sāka riet, un skolotāji atkal dabūja pa mici. Tā arī rodas arvien dziļāka plaisa starp sabiedrību un skolotājiem.

Virsraksti, kas sabiedrības acīs nedara godu skolotājiem:

tvnet.lv – “Prasot lielāku algu, skolotāji ar cerību baloniem piesārņo vidi”

delfi.lv – “Soctīklotāji neizpratnē par skolotāju dabai nedraudzīgo balonu uzlidojumu”

apollo.lv – “Kas notiks ar pedagogu gaisā palaistajiem cerību baloniem? Eksperti skaidro nodarījumu kaitējumu”

 

 

Sveiks, pavasari!

Astronomiskā pavasara priekšvakarā izjaucu mākslīgo eglīti, kas mūsu viesistabu rotāja visus trīs(!) ziemas mēnešus.

   


21. marts, ceturtdiena

22.03.2019.

Pārpūle un imunitāte

Pēc nodarbībām stacionārā “Biķernieki”, kur tika apmeklētas slimnieku palātas, meita pati noķēra vīrusu. Pēc vairāku mēnešu pārpūles organisms pieteica streiku, pieprasot atpūtu gultas režīmā.


Spīdēja saulīte visu cauru dienu

Pirmā reize šajā gadā, kad saulīte ar savu klātbūtni mūs lutināja visu dienu.


Cīņa ar liekajām kalorijām

Lai mazinātu pa ziemu uzkrātos kilogramus, pēdējās nedēļas cenšos pēc iespējas vairāk laika pavadīt staigājot. Pēc 8 km garās pastaigas pa mežu, vīrs piedāvāja tikko no ceptuves atnestās siltās magoņmaizītes. Sākumā atteicos, bet veselības programma Healt uz mobilā man atsūtīja ziņu – “Tu sasniedzi savu mērķi. Ir laiks svinēt”. Un es paklausīju. Nosvinēju, apēdot vienu bulciņu. Pēc tam otru. Vēlāk mani grauza sirdsapziņa, ka stundas laikā nodzītās kalorijas dažu minūšu laikā esmu pieaudzējusi ar uzviju.

 

Daba mostas

Meža mitrumā pamanīju pirmo odu bariņu, bet ejot gar mežmalu, saulītē laidelējās vairāki dzeltenie un viens raibais tauriņš.

Ja nebūtu dažās vietās redzamas sniega paliekas, varētu padomāt, ka mežs fotografēts vasarā.

 

Koncerts

Ogres kultūras centrā uzstājās vietējais pūtēju orķestris “Horizonts”. Dēla pirmais koncerts. Cik viņam tas svarīgs, jutu pēc vēlāk uzdotajiem jautājumiem – “Vai tev patika? Vai redzēji, kā spēlēju? …”

Rudenī dēlam piezvanīja pūtēju orķestra diriģents Vilis Kokamegi un viņu uzaicināja spēlēt sitamos instrumentus. Atceros, kā dēls pie telefona no laimes burtiski kusa, jo mūzikas skolā pabeigta vijoles klase, bet sitamie instrumenti vairāku gadu garumā apgūti papildus kā interešu izglītība.

Bet vislepnākā esmu es, jo mans dēls, kam dievs dāvājis muzikālo dzirdi, tai pat laikā atņemot dzirdi vienai austiņai, dara to, kas viņam sagādā patiesu prieku, proti, muzicē.


Nedēļas nogale kopā ar dēlu

Abas brīvdienas veltīju dēlam. Vakar apmeklēju viņa koncertu, bet šodien viņu vedu uz jauniešu sacensībām novusa spēlē.


Bruņutehnika pret vēža uzbrukumu

Esmu šokā. Šodien ziņās izlasīju, ka Latvijas Onkoloģijas centrā jau mēnesi nestrādā mamogrāfs, kas krūts vēzi ļauj ieraudzīt sākuma stadijā. Savukārt veikt citus specifiskus izmeklējumus nevar jau pēdējos četrus gadus, kopš 2015. gada, kad iekārta tehnisku iemeslu dēļ pārtrauca darbību. “Kopš šī laika mēs esam lūguši, lai slimnīca nodrošina šo pakalpojumu, bet tas nav iespējams," atzina radioloģe. Kā uzskata ārsti, “visa izmeklēšana balstās uz entuziasmu, nevis sistēmas nodrošinājumu”. Un tā skaitās vadošā(!) onkoloģijas slimnieku aprūpes iestāde Latvijā?

Otra problēma, kas rakstā izskanēja – citur veikto mamogrāfiju izmeklējumus te nevar apskatīt, jo bieži vien diskus uz savas aparatūras nevar atvērt programmu nesakritības dēļ.

Vēl šajās dienās saasinājies skandāls par pretvēžu preparātu Rigvir, kas gadiem ilgi (tjipa) “ārstējis” vēžu slimniekus, jo bijis kompensējamo zāļu sarakstā, taču tagad pēc neatkarīgas Lielbritānijas laboratorijas pētījumiem atklājies, ka vīruss, kam jācīnās ar vēža šūnām, šķidrumā ir daudz mazākā apjomā nekā solījis ražotājs.

Izlasot šādus atklātus tekstus, tu saproti, ka valstij patiesībā nošpļauties par saviem iedzīvotājiem (dotajā gadījumā – sievietēm), to veselību un reproduktivitāti. Galvenais, ka esam militāri nodrošināti pret citu valstu uzbrukumiem. Bet kā būs ar pēdējo gadu biedu - vēža uzbrukumu?


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.