Jaunība pret vecumu

Ļoti gaidu, kad dēls pabeigs vidusskolu, jo, manuprāt, studentu slodze ir krietni vien vieglāka. Piemēram, otrdienā dēlam ir 10 mācību stundas – astoņas obligātās un divi fakultatīvi. Kā pulksten 6.30 ceļas, tā tikai 18.30 ierodas mājās. Es pa šo laiku esmu pabijusi savās mācībās, izbraukājusi Rīgu un piekususi tā, ka līdz dēla atbraukšanai vēl esmu paspējusi pagulēt. Bet viņš turas līdz pat vēlam vakaram. Un vēl mācās (arī daudzus bezjēdzīgus priekšmetus) nākamajai dienai.

Atgriešanās pagātnē

Filmas “Jelgava 94” (vērtējumu skatīt šeit) gaisotne mani atgrieza bandītiskajos deviņdesmitajos. Labi, ka tas laiks ir garām.

Jubilejas dāvana

Meita jau laikus draudzenēm palūdza, lai dzimšanas dienā nedāvina dāvanas. Labāk par to naudu visas kaut kur aizies vai aizbrauks. Draudzenes meitu pārsteidza, aizvedot viņu vienas dienas ekskursijā uz Lietuvu.

Lapkritis

No rīta viss pagalms bija piebiris ar lapām. Sētniece grāba tās līdz pat pēcpusdienai, bet neizskatījās, ka kaut cik būtu pavirzījusies uz priekšu.

Zīlītes ziņa

No rīta zīlīte ar knābi sita pa guļamistabas logu, mūs uzmodinot. Aizgāju paskatīties, vai gadījumā uz balkona putnu mājiņā nav izbeigušās saulespuķu sēklas. Tiešām – bija tukšs. Vai zīlīte tādā veidā mums deva ziņu, ka vēlas ēst?

Nepārvaramā vēlme šūt

Ļoti sen žurnāls “Burda” nebija tā patīkami pārsteidzis. Atradu 4-5 modeļus (tas ir ļoti daudz priekš viena izdevuma), ko vēlētos uzšūt. Sākšu ar žaketi.

Hobijs priekam

Apskraidīju vietējos veikalus un nopirku žaketei nepieciešamās lietas. Vakarpusē jau uzsāku šūt.

Bezjēdzīgi pavadīta diena

Aizgāju gulēt pulksten 6.20 no rīta. Tas ir laiks, kad darba dienās mostos. Līdz ar to visu dienu nāca miegs.

Brīvlaiks

Skolēnu rudens brīvlaika pirmā diena. Cik labi, ka no rīta nebija agri jāceļas un jāved uz staciju.