Akumulators

Pirms pulksten 7-iem termometra stabiņš bija noslīdējis zem -15⁰C. Lai arī kā centos, gan no ārpuses, gan no iekšpuses apsarmojusī mašīna atteicās iedarbināties. Līdz ar to dēls uz staciju devās kājām, bet es ielīdu atpakaļ gultā turpināt baudīt saldo miegu. Sapnī nosapņoju, ka mašīnu uznesu (neatceros gan kādā veidā) uz savu otrā stāva dzīvokli un ielieku vannas istabā, lai tā sasiltu un izkustu...

Vakarā mašīna tika pie jauna akumulatora.

Izvairīšanās no pārdzīvojumiem

Dēls: “Es nekad sev negribētu bērnu.”

Es: “Kāpēc?”

Dēls: “Nevēlos visu dzīvi piedzīvot sāpes, ja ar viņu kas nopietns notiktu.”

Gatavošanās konferencei

Gatavoju piektdienas Baltijas Starptautiskās akadēmijas konferencei uzstāšanās materiālu “Personīgā pieredze, mācoties BSA datordizaina maģistratūrā”. Viena no tēzēm, ko iztirzāšu – “Mācīties nekad nav par vēlu”.

Dārgā apģērba furnitūra

Ja vēl pirms dažiem gadiem uzšūt apģērbu bija izdevīgāk nekā nopirkt, tad tagad izskatās, ka šūšana kļuvusi par dārgu hobiju.

Pēc dažām dienām beigsies sesija un līdz nākamajam semestrim kādu nedēļu būs brīvs. Šajā laikā esmu ieplānojusi uzšūt mēteli, kura audums plauktā manu rosību gaida jau divus gadus. Šodien iebraucu vienā no Rīgas audumu veikaliem (nedārgajiem), lai nopirktu oderdrēbi un pogas. Kad ieraudzīju savas izvēlētās pogas (vienīgās, kas pēc krāsas piestāvēja mēteļaudumam) cenu, žoklis atkārās. Parasta plastmasas ripiņa ar spīdīgu virsmu maksāja 3,26 eiro. Bet man tādas ir vajadzīgas vismaz piecas. Tas nozīmē, ka par pogām vien jāizdod 16 eiro. Atteicos no šīs idejas un pogu vietā nopirku metāla knopes.

Topošo mediķu stress

Cik noprotu, viens no RSU mediķu 2. kursa klupšanas akmeņiem ir histoloģija, kurā bez milzīgā teorijas blāķa, kas jāzina no galvas, daudzas stundas jāpavada pie mikroskopa un zīmējot. Meita šim eksāmenam no rīta līdz vēlai naktij gatavojās divas nedēļas(!). Šodien uz eksāmenu aizbrauca teju teju raudādama, jo, ja nenokārto eksāmenu, tad izkrīti no augstskolas vai ņem akadēmisko. Tik iebiedēti ir tie topošie mediķi.

Apātiskā vīrieša varā

Ilgi nebiju apmeklējusi izrādes. Sāku ar vietējo – Ogres tautas teātri, kas iestudējis Čehova drāmu “Ivanovs” par vīrieti tuvu četrdesmit, kurš dzīvē nespēj vairs saskatīt jēgu (vērtējumu lasīt šeit).

Mētelis

Visu dienu šuvu mēteli. Savos aktīvākajos šūšanas gados mētelim veltīju četras vai piecas dienas. Droši vien tagad prakses trūkuma dēļ ātrums būs mazinājies.

Eglīte

Viesistabā vēl joprojām līdzās dīvānam stāv mākslīgā eglīte ar svētku rotājumiem. Janvāra sākumā ģimenes konsīlijā nolēmām, ka nejauksim to līdz mirklim, kamēr sāks apnikt. Pēc principa – cik ilgi spēsim izturēt. Katru dienu eju garām un domāju: “Varbūt šodien?”