Gaidās

Gatavošanās nākamās dienas jubilejas svinībām vienmēr ir stresaina. Ka tik kaut ko neaizmirstu.

Apaļā jubileja

Bērnībā priecājāmies, ka uz apsveikuma kartītēm parādījās svinamie gadskaitļi, apliecinot mūsu pieaugšanu. Šodien pie sevis klusībā nodomāju, ka nebūtu ne mazākā vēlme saņem kartīti ar skaitli 50.

Mūžīgais pusaudzis Gregs

Jau kopš 2011. gada (toreiz dēlam bija 9 gadi, bet meitai 13), kad “Zvaigzne ABC” publicēja pirmo Džefa Kinnija “Grega dienasgrāmatu”, pērku visus izdevumus, jo šī grāmata mūsu ģimenē vienmēr bijusi uz izķeršanu. Lasījām pilnīgi visi.

Grāmatnīcā ieraudzīju 14-to izdevumu. Domādama, ka dēls kā vienmēr priecāsies, nobildēju vāku un aizsūtīju uz Whatcapu, piebilzdama, ka nopirkšu. Drīz vien saņēmu strupu atbildi, kas mani manāmi pārsteidza: “Nepērc! Sūds.” Taču bija jau par vēlu…

Vismaz meita manu pirkumu novērtēja, atzīstot pie grāmatas pavadīto stundu par labu atslodzi no medicīnas studijām.

Kurš kuru

Jau ilgāku laiku manu ķermeni diendienā pārņēmusi cīņa ar diviem sabiedrotajiem: Tumsu un Miegainību.

Sabojājies bioloģiskais pulkstenis

Tumšajā pelēkumā, kad cauru dienu sēžot mājās jālieto elektriskā gaisma, manāmi pieklibo bioloģiskais pulkstenis. Bez sirdsapziņas pārmetumiem vari iet gulēt ap diviem naktī, bet mosties ap diviem dienā.

Diplomdarba varā

Kā brīvs laiks, tā piesēžos un rakstu. Nevaru sūdzēties, jo man ļoti patīk šis process. Būdama vienīgais bērns ģimenē, jau kopš bērnības esmu iemācījusies gūt prieku, strādājot vienatnē.

Vecums, vai?

Šķiet, ka dienas ritumā nemāku vairs saskatīt ko īpašu.