Gatavošanās posms

Jau vairākas dienas pavadu, apkopojot materiālu ceļojumam. Šovasar esmu ieplānojusi ģimeni aizvest uz Polijas Tatriem.

Zīmējumi

Izdalot visus mācību gada laikā radītos zīmējumus, skolēnus mudināju neizmest tos laukā, bet noglabāt par piemiņu. Zīmējumi un varbūt arī kāds sacerējums būs vienīgie liecinieki par skolas gaitām, kas pēc 12 nomācītiem gadiem būs izturējuši klažu un grāmatu “makulatūras akciju”.

Daba smaržo un zied

Vecāku dārzā krāšņi uzziedējusi ābele. Diez, vai raža arī būs tik bagātīga?

4. mācību semestra pēdējā diena

Salīdzinot ar pirmajiem trijiem mācību semestriem, šis semestris man bija kā atpūta, jo lielākā daļa pagāja prakses gaisotnē, domājot un dizainējot maģistra darbā paredzēto galda spēli.

Es māmiņa kā puķīte…*

Pirms nedēļas biju izskraidījusi vairākus tirdzniecības centrus, lai iegādātos vasaras kleitu. Biju gatava pirkt pat ļoti dārgu. Diemžēl - nekā. Var jau būt, ka esmu pārāk prasīga, bet, lai apģērbs atbilstu manām vajadzībām, ir pietiekami daudz kritēriju:

1. auduma krāsa un apdruka (tas ir pirmais, kas iekrīt acīs);
2. auduma kvalitāte (vasarā tikai lins vai kokvilna);
3. apģērba modelis (oriģinalitāte);
4. šūšanas kvalitāte;
5. vai apģērbs man piestāv.

Rezultātā nopirku trīs puķainus audumus, kas atbilda manu kritēriju pirmajiem diviem punktiem. Atlikušos trīs punktus nolēmu izpildīt pati. Šodien iesāku šūt pirmo kleitu.

* Pārveidota latviešu tautasdziesma “Es meitiņa kā puķīte…”                                                   

Kad nav iespējams vairs parunāt klātienē

Uznāca ļoti liela vēlme parunāt ar omīti, jo viņas balsi neesmu dzirdējusi jau vairākus mēnešus. Diemžēl klātienē tas vairs nav iespējams. Šīs sarunas varu imitēt tikai savā prātā.

Rudzupuķe bez rudziem

Virtuvē uz palodzes puķupodā uzziedēja pirmā rudzupuķe. Priecājos kā mazs bērns, jo martā zemē ieliku prāvu skaitu sēkliņu.