Sals (3)

Pirmā skolas diena pēc ziemas brīvlaika. Pirms pulksten 8-iem mašīnas termometrs rādīja -24,5⁰C. Kasīju no logiem ledu un pie sevis fantazēju, ka varbūt daudzi šodien nemaz skolā nebūs, jo, ja aukstums pārsniedz -25⁰C, arī vidusskolēni var nedoties uz skolu. Man par pārsteigumu skolu saistībā ar aukstumiem nebija kavējis neviens.

Laikā, kad mācījos es, citi pat piemeloja kādu grādu klāt, lai tik nevajadzētu uz skolu iet. Toreiz gan uz skolu nevienu siltā mašīnā neveda.

Augstākā vai zemākā izglītība?

Dēls: “Esmu vīlies augstskolā.”

Tehniskās universitātes pasniedzēju neieinteresētība un mācību procesa organizācijas trūkumi salauzuši dēla motivāciju. Priekš kam vajadzēja mācīties/mocīties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, ja augstākā tehniskā izglītība IT sfērā Latvijā tik zemā līmenī?

Lielveikala atpūtas zonā

Pēc augstskolas eksāmena līdz sacensībām novusā bija jāgaida 6-as stundas. Nolēmu dēlam sastādīt gaidīšanas kompāniju, tāpēc abi aizbraucām uz t/c Akropole paspēlēt biljardu.

Netālu no galdiņa atradās invalīdu tualete. Pievērsu uzmanību, ka tajā iegāja četras apmēram 13 gadus vecas pusaudzes. Pagāja vairāk kā 10 minūtes, bet viņas vēl nebija iznākušas laukā. Manī tas radīja aizdomīgumu. Sāku uztraukties, ka meitenes telpā, kuru neviens pa dienu droši vien neapmeklē, varētu lietot apreibinošas vielas. Un ja nu kādai paliek slikti? Aizgāju pie zāles pārziņa un pateicu, ka mani uztrauc esošā situācija.

Kad zāles pārzinis nāca atpakaļ no tualetes, ziņkārības mākta pajautāju, ko tur meitenes darījušas. Viņas esot ēdušas. Ko? Ēdušas? Tualetē?

Zirnis, jo zirnis

Pavisam nejauši rakstāmlietu veikalā pamanīju penāli zirņa pāksts formā. Tagad ar tādu iešu uz skolu.

Pepco apenes

Pirms pāris dienām veikalā Pepco nopirku lētas apenes. Šodien uzvilku pirmo reizi. Pēcpusdienā no bikšu augšpuses bija noārdījusies gandrīz visa gumija. Smejoties teicu vīram: “Ja kaut kur istabā uz grīdas mētāsies baltas apenes, zini, ka tās man būs nemanīti nokritušas, uz vidukļa atstājot vien pliku gumiju.”

Autoatbildētājs

Zvanīju uz Stradiņa slimnīcu, lai tēvu pieteiktu kārtējai pārbaudes vizītei pie neirologa. Teikumu “Lūdzu uzgaidiet - visi operatori ir aizņemti!” 15 minūšu laikā noklausījos vismaz 100 reizes.

Krasā temperatūras amplitūda

Aukstums mainījis virzienu. Šodien lija.

Elektrības zudums

Vakarpusē trīs reizes pilsētā vairākām mājām pazuda elektrība. Paskatījos pa logu - visapkārt pilnīgs melnums. Tik vien kā uz mana balkona dega baltu lampiņu virtene, ko “baro” pirkstiņbaterijas.

Gaidas

Pēcpusdienas saule manī raisīja iekšēju prieku par pavasara tuvumu.

Gluži kā kriminālfilmā

Trīs dienas Lietuvā tika meklēta 9-us gadus vecā meitene Agota, kas tikusi nolaupīta Kauņā sabiedriskā autobusa pieturā. Šodien atraduši. Esot slēpta metāla garāžas bedrē, kas ierīkota tā, lai tur varētu mitināties. Nabaga bērns. Izrādās, ka ne tikai filmā, bet arī patiesajā dzīvē kaut kas tik šausmīgs var notikt. Un tepat. Kaimiņos.

Novērojums dēla uzvedībā

Ikdienas sadzīviskajās situācijās mātes vērtība ir zemāka par tēva, taču tiklīdz kaut kas svarīgs vai atbildīgs jāatceras vai jāizdara, par uzticības personu viennozīmīgi kļūst māte.

Krieviskais skaļums

Tā vien šķiet, ka kaimiņiene, kas dzīvo aiz mūsu guļamistabas sienas, nešķiras no sava TV vai datora ne dienu, ne nakti. Citreiz ieslēdz pilnā skaļumā tā, ka varam dzirdēt, ko tai krievu mēlē propagandisti runā. Un visbiežāk tas notiek tieši tad, kad brīvdienu rītos vēlamies ilgāk pagulēt.

Vīrs šorīt: “Pamodos no skaļuma aiz sienas. Iebāzu ausī pirkstu un tikai tā varēju iemigt no jauna.”

Dēls uz dueli izsauca mākslīgo intelektu