Mana dienasgramata 2025

29. janvāris, trešdiena

01.02.2025.

Vecāki nav naudas maisi

Kad pieaugušie bērni sāk dzīvot atsevišķi, pašiem jāmācās plānot savas finanses. Jāsaprot, ka vecākiem nav pienākums viņus finansiāli atbalstīt tikai tamdēļ, ka vēlmes pārsniedz iespējas. Jāmācās taupīt.


Pilnvara arī pēc nāves

Biju maldījusies domājot, ka universālā pilnvara pēc tēva nāves nebūs vairs vajadzīga. Šodien, anulējot tēva noslēgto līgumu ar kabeļu TV, nācās to uzrādīt. Tēvs bija samaksājis par gadu, un tā kā bija radusies naudas pārmaksa, vēlējos to atgūt. 


Dīvaini

Jo ilgāk guļu, jo vairāk nāk miegs.

 

Smaida maska

Līdzko atveru skolas durvis, uzlieku smaida masku. Nedrīkstu skolā ap sevi radīt drūmu auru, jo te mitinās jaunība un prieks.

 

Pāragrie pavasara vēstneši

Siltā laika iespaidā pie meitas mājas puķu dobē uzziedējušas sniegpulkstenītes un parādījušies pirmie hiacinšu ziediņi. Nācās tos apbērt ar kūdru, jo pēc dažām dienām tiek solīts kailsals.


Vējainā pastaiga mežā

Pirmā februāra diena iesākusies ar dzestru vēju un slapjām sniega pārslām, tomēr pārvarējām nevēlēšanos un aizbraucām pastaigāties pa mežu līdzās Dubkalnu karjeram. Uzaicināju arī mammu. Pēdējos gadus tēva slimības dēļ viņas ikdienas pastaigu maršruts aprobežojās ar iešanu līdz veikalam vai arī ar nelielām pastaigām netālu no mājas.


Citāts

Kādā filmā dzirdēju citātu: “Ja cilvēks kaut ko pazaudē, viņš noteikti kaut ko atrod.”

 

Pie Mežezera

Mežā puteņoja. Uz celma sakņupusi un smagi elsodama sēdēja paveca kundze. Kamēr viņas dēls skrēja pretim ātrās palīdzības mašīnai, kas, pa meža ceļiem braukājot, bija nomaldījusies, paliku līdzās kundzei.

Mežezers jeb Velnactiņa Ogrē.


Mammas skumjas

Pēdējo trīs mēnešu laikā no stresa un skumjām mamma krasi nokritusies svarā, novecojusi un burtiski sačākstējusi. Teicu, ka pārdzīvojot un nemitīgi raudot, tēvu neatgriezīs. Tikai sabojās savu veselību. Ir grūti, bet, lai kliedētu drūmās domas, jāmēģina atrast sev nodarbošanos.

Mamma, nevēlēdamās satikt nevienu paziņu, pa ceļu cenšas iet ar noliektu galvu. No cilvēkiem izvairās, jo izteiktie līdzjūtības vārdi viņu tikai sanervozē un saraudina.

 

Lai vieglas smiltis!

Decembrī sagaidīja savu 20-to dzimšanas dienu, bet šodien pēc smagas onkoloģiskas slimības nomira Gabriels Mutors, kura ārstēšanai sabiedrība saziedoja pusmiljonu eiro.

Manā atmiņā viņš palicis kā četrpadsmitgadīgs puišelis. Atceros pat solu, kurā sēdēja vizuālās mākslas stundās. Lai vieglas smiltis!


Bezmiegs

Pamodos pulksten 4-os naktī un vairs nevarēju aizmigt.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Ja mūsu domas materializējas, varbūt mirušie tās spēj lasīt. Tad arī mana dienasgrāmata kļūst par tiltu starp esamību un neesamību, starp dzīvajiem un mirušajiem.