Kur palikusi atbildība?

Jau apnicis, ka lieliem cilvēkiem (domāti mani audzināmie, kam jau 18 un 19 gadi) pa vairākiem lāgiem jāatgādina, lai izpilda savu pienākumu. Beigās vēl līdzās stāvēju, kamēr izdarīja. Kas būs, kad sāks strādāt algotu darbu? Vai to arī aizmirsīs izdarīt?

Laimes lācis

Skaļa mūzika lika paraudzīties pa logu. Pagalmā dejoja lācis. Laikam tas bija Laimes lācis, jo man uzlabojās garastāvoklis.

Satraukuma zvani

Katrs telefona zvans satrauc, jo baidos, ka piezvanīs mamma sakot, ka viņai atkal palicis slikti.

Tukšmuldējumu sapulces

Ciest nevaru bezjēdzīgas, iepriekš nepārdomātas tiešsaistes sapulces. Nav vairs tas vecums, kad samierinātos ar rezultātus nenesošām papļāpāšanām pēc darba laika. Turpmāk noklausīšos ierakstus, tukšmuldējumiem pārbraucot pāri.

Vai attālumiem ir nozīme?

Citāts, ko dzirdēju filmā – “Vecākus jāmīl no attāluma. Jo tālāk, jo vairāk.” Katrā ģimenē, protams, situācija ir atšķirīga, bet, manuprāt, ģimeni ģimeniskāku veido vairāku paaudžu kopā būšana un savstarpējā mijiedarbība.

Atspīdums

Citronkoka zars un Ziemassvētku svecītes, kas atrodas uz palodzes līdzās manam darbagaldam, saules apspīdēti, uz lielā datorekrāna izveidoja atspīdumu, kas līdzinās kapakmenim. Kaut ko tādu redzēju pirmo reizi. Vai tēvs spokojās?

Saules aptumsums

Pēcpusdienā bija daļējs Saules aptumsums, kuru, esot ārā, nemaz nepamanīju.

Krokusi

Dārzā uzziedējis violetu krokusu paklājs.

Vasaras laiks

Naktī tika pagriezts pulkstenis stundu uz priekšu. Gaišāki vakari, garāka diena un spoža saulīte uzlabo noskaņojumu. Sācies mans mīļākais gadalaiks.

Pa Silpureņu vietām

Vakara pastaigā pa mežu apraudzīju, vai zināmajās vietās arī šogad ziedēs Silpurenes.

Pelēcīgi samtainie Silpureņu pumpuriņi nemaz tik viegli nav pamanāmi.

Sarūgtinājums mijas ar gandarījumu

Gadās, ka tas, kas sākumā izraisījis sarūgtinājumu, spēj pārvērsties par gandarījumu.

Kļūdas pēc ar mašīnu iebraucu nepareizajā pagriezienā un, nespēdama atrast nepieciešamo mājas numuru, nostājos ceļa malā pie VEF tilta. Kāds bija mans pārsteigums, ka turpat līdzās ieraudzīju kokvilnas un lina audumu veikalu (Brīvības 195, Rīga). Pirms daudziem gadiem tas atradās Avotu ielā. Vienmēr braucot šai ēkai garām, ar skumjām noraudzījos uz bijušo veikala skatlogu. Domāju, ka bankrotējis. Nē. Kā izrādās – tikai nomainījis adresi.