Betona skaldītāja

Jau otro vakaru pēc darba braucu uz dārzu, lai ar lielo āmuru skaldītu betona pamatus, kas palikuši pāri no dārza mājiņas piebūves. Vīrs teica, ka es atgādinu dzeni, kas tukšķina pa vienu vietu, līdz nošķeļas mazas drumsliņas.

Pēdējais zvans

Uz rītdienas pēdējo zvanu katram audzināmajam nolēmu uzdāvināt mazu zvaniņu. Aploksnē līdzās savam novēlējumam ieliku arī 1. septembrī skolēna rakstītu novēlējumu sev. Tas visu mācību gadu tika glabāts skolas plauktā.

Pēdējais zvans

Vēl neesmu apjautusi, ka savus divpadsmitos septembrī vairs nesatikšu.

Botāniskajā dārzā

Kā ik gadu vasaru iesāku ar Nacionālā Botāniskā dārza (Salaspilī) apmeklējumu. Pārsteidzoši interesants jaunatklājums – vides izglītības centrs “Botania”.  Esmu bijusi daudzu valstu dabas muzejos, botāniskajos dārzos un zinātniskajos centros, tāpēc varu droši apgalvot, ka “Botania” ir augstā līmenī. Sapratu, ka tā būs īstā vieta, kur septembrī atvest manus jaunos audzināmos – desmitos.

Krievijas - Ukrainas karš (1194. diena)

Kamēr izmisīgi ar milzu āmuru no visa spēka pūlējos saskaldīt dārza mājiņas nojauktās piebūves betona pamatus, ukraiņi veica dronu uzbrukumu vairākiem Krievijas armijas lidlaukiem, nodedzinot un sabojājot vairāk kā 40 armijas lidmašīnas, tai skaitā, bumbvedējus.

Mērķtiecība atmaksājas. Arī mēs piebeidzām pēdējās pamatu paliekas.

Vēlēšanas

No pastkastes izņēmu prāvu kaudzi ar priekšvēlēšanu avīzēm un bukletiem. Sadalīju tos pa čupiņām – labi degošie un slikti degošie. Labi degošie papīri nonāks dārza ugunskurā, bet slikti degošie – makulatūras kastē.

Tā arī nelasījusi, aizgāju vēlēt.

Apjausma

Sapratu, ka esmu dzimusi strādāt, nevis atpūsties.

Jaunogres parka rododendri

Nemaz nav jābrauc uz botānisko dārzu. Kopā ar mammu aizgājām līdz Jaunogres mežmalā ierīkotajam parkam, kur līdzās priedēm uzziedējuši dažādu krāsu rododendri.