Latviskā vide

Starppilsētu autobusā, kas kursēja no Ogres uz Rīgu, skanēja latviešu mūzika. Kāpjot laukā pateicos šoferim par autobusā radīto latvisko vidi.

Aizmigušais pārdevējs

Vedot no servisa salaboto golfu, piestāju mūsu pilsētas auto veikalā. Pārdevējs, galvu nodūris, sašļucis sēdēja uz beņķa. Sākumā domāju, ka viņam palicis slikti, taču izrādījās – bija aizmidzis. Cerams, ka neviens šo miega pauzi neizmantoja ļaunprātīgi.

Atvaļinājumā

Lielākā daļa dienas pagāja, pilnveidojot mācību materiālus tālmācības skolām.

Kas no tā mainīsies?

Kāda paziņa pastāstīja, ka pēta savu ciltskoku. Kas no tā mainīsies, ja tiks uzzināts, kas bijuši tavi senči?

Tavas sāpes ir arī manas sāpes

Uztrauc tas, ka dēlam jau nedēļu muguras sāpes atstarojas uz kājām. Lai ko darām, paliek nevis labāk, bet sliktāk.

Savstarpējā vecāku iepazīšanās

Meita jautāja, kad mēs beidzot varētu iepazīties ar viņas drauga vecākiem. Lai gan abi kopā jau astoņus gadus, uzskatu, ka vecākiem savā starpā jāiepazīstas tikai tad, kad jaunie nobrieduši kāzām. Meitai jāsaprot, ka vecāku pienākums nav kļūt par draugiem, taču, ja būs nepieciešams gatavoties kāzām, bez vecāku iepazīšanās neiztiks.

Neizlēmīgā

Jau vairākas dienas svārstos, jo nevaru pieņemt lēmumu, kādās krāsās krāsot jauno dārza šķūnīti.

Neizbēgamais

Laikapstākļi liecina par rudens tuvošanos. Negaidu ne rudeni, ne skolu.

Sērkociņu namiņš

Dēls mūsu jauno dārza šķūnīti nosauca par sērkociņu namiņu.

Nopirku tonējamu ūdens bāzes koksnes aizsarglīdzekli. Pārdevējs piekodināja, ka nevar krāsot karstos saules staros, citādi krāsa ātri nožūs, nemaz neiesūkusies koksnē un nevar krāsot, ja līst kaut pāris pilieni, jo citādi uz nokrāsotās virsmas parādīsies traipi. Kad tad īsti krāsot? Sāku no ēnainākās šķūnīša puses.

Saraustītais darbs

Jau otro dienu krāsoju šķūnīti. Kad lija – krāsoju iekšpusi. Kad nelija – krāsoju ārpusi. Sanāca tāda nemitīga skraidelēšana, jo laikapstākļi mani visu laiku āzēja.