Mana dienasgramata 2025

Sāpošais kakls

Visu nakti nevarēju aizmigt, jo, tiklīdz noriju siekalas, nežēlīgi sūrstēja kakls. Nelīdzēja ne “burvju” lakatiņš (vilnas lakatiņš apsiets ap kaklu), ne sūkājamās tabletes. Tāda neizgulējusies un ar sāpošu galvu aizgāju uz skolu. Slimības lapu ņemt nevar, jo tuvojas mācību gada beigas, un skolēniem jākārto parādu gūzma.


Darba pārslodze

Otrā nakts, kurā salīdzinoši maz sanāca pagulēt. Pārnākot no skolas ap pulksten 17, turpmākās astoņas stundas pagāja labojot darbus visām trijām skolām. Ja vēlme vairāk nopelnīt, ir vairāk jāstrādā.


Dārzs

Kad aprīļa beigās Lieldienas pavadījām Alikantē (Spānijā), Latviju pārsteidza karstuma vilnis ar +270C. Šodien Latvijas teritorijā, tai skaitā Rīgā, bija uzsnidzis sniegs, reģistrējot jaunu rekordu. Nekad tik ilgi nav bijusi pieslēgta apkure kā šogad.


17. maijs, sestdiena

17.05.2025.

Kombinētais darbs - papildus darbs skolotājiem

Kopš pagājušā gada septembra Izglītības ministrija noteikusi, ka nevar pārrakstīt katru pārbaudes darbu, kurā iegūtais vērtējums ir nepietiekams vai neapmierina skolēnu. Tā vietā mācību gada izskaņā iespējams kārtot kombinēto pārbaudes darbu par visu mācību gada vielu.

Kā izrādās, visa mācību gada laikā pārbaudes darbos iegūtos nv (nav vērtējuma) arī var izlabot ar vienu vienīgu kombinēto darbu mācību gada beigās. Slinkākie skolēni jaunos noteikumus interpretē savā labā. Pirms pāris dienām meitene, kura 2. semestrī nav apmeklējusi gandrīz nevienu manis vadīto datorgrafikas stundu, pateica zelta frāzi: “Es uz stundām neiešu, jo man tāpat būs jāraksta kombinētais darbs”.

Pilnīgs stulbums. Kā var nostādīt uz vieniem svariem visa mācību gada darbu, kas aizņem n-tās stundas un kombinēto darbu, kas skolēnam jāizpilda vien 40 minūtēs (konsultāciju laikā).

Lielāko dienas daļu pavadīju, domājot uzdevumu datorgrafikā, lai tajā apkopotu visa gada laikā mācīto un, lai uzdevumu skolēns varētu izpildīt 40 minūšu laikā.

 

“Sekss un lielpilsēta” otro reizi

Atkārtoti noskatījos kulta seriālu “Sekss un lielpilsēta”. Divtūkstošo gadu sākumā, kad skatījos to pirmo reizi, ar aizrautību un jūsmu sekoju līdzi šarmantās Kerijas un viņas draudzeņu bezrūpīgajai pilsētnieču dzīvei. Laikam Kerija patika tamdēļ, ka viņā saskatīju kādu daļu no sevis. Līdzīgs vecums; vēlme pucēties (toreiz visus apģērbus finansiālu apsvērumu dēļ šuvu pati) un radoša izpaušanās vairākos žurnālos. Tomēr puritāniskā padomju vides ietekme, kurā biju aizvadījusi 20 savas dzīves gadus, klusībā nosodīja visu četru draudzeņu vieglprātīgo attieksmi pret seksuālo partneru biežo maiņu.

Toreiz seriāls ļoti patika, taču šoreiz to noskatījos ar dalītām jūtām. Savos 30+ es biju daudz pieaugušāka un nobriedušāka par viņām. Mana trīsdesmitgadnieces dzīve neaprobežojās tik vien kā ar šopingu, izklaidēm, restorānu apmeklējumiem un domām par vīriešiem. Man tajā vecumā bija ģimene, divi mazi bērni, darbs un bezgala daudz pienākumu. Katrā ziņā es nekad nebūtu pieļāvusi tādu situāciju kā Kerija, kurai 35-u gadu vecumā nācās konstatēt, ka bankā nav uzkrājumu, nav sava nekustamā īpašuma, toties ir pilna māja ar dārgām kurpēm 40000 dolāru vērtībā. Tas nozīmē, ka vismaz piecpadsmit savus pieaugušā cilvēka gadus viņa bija notrallinājusi kā tas sienāzis pasakā par sienāzi un skudru.


Seksīgās vecmāmiņas

Pavisam nejauši atklāju seriāla “Sekss un lielpilsēta” turpinājumu “Un tā tas laiks paiet”. Dīvaina sajūta pārņēma, jo vakar redzēju trīsdesmitpiecgadnieces, bet šodien šīs paša dāmas jau 20 gadus vecākas. Tuvplāns atklāja vītuma krunciņas, ko nespēja noslēpt tieksme ar ārējo izskatu un uzvedību izlikties jaunākām. Un tad es sapratu, ka esmu tajā pašā vecumā un droši vien izskatos tikpat savītusi un krunkaina kā viņas, tikai es sevi no malas neredzu.

Nosmējos, ka laikam man nedaudz jānobriest, lai uzsāktu skatīties seriālu par seksīgām vecmāmiņām.


Redze

Bioloģijas eksāmenu kārtoja 18 skolēni un 8-iem no viņiem bija brilles. Diezgan satraucošs rādītājs.


Kad ir par daudz

Kaut kādā mirklī tu sasniedz robežu, kad vairs nespēj regulāri sekot līdzi visiem saziņas kanāliem. Un tad tu kaut ko neizdari nevis tāpēc, ka aizmirsi, bet gan tāpēc, ka palaidi garām informāciju.

 

Atsvara smagums

Katra diena uz mūsu pleciem, gluži kā uz svaru kausiem, noliek atsvaru. Ir dienas, kad atsvars līdzinās gaisīgai pieneņpūkai, un ir dienas, kad šķiet, ka tūlīt tūlīt pleci salūzīs no papildus nastas. Kas zina, varbūt tas ir patiesais iemesls, kāpēc cilvēki uz vecumu saraujas augumā. Dēļ smagā atsvara.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Ja mūsu domas materializējas, varbūt mirušie tās spēj lasīt. Tad arī mana dienasgrāmata kļūst par tiltu starp esamību un neesamību, starp dzīvajiem un mirušajiem.