Krāsotāja

Dienas lielāko daļu pavadīju dārzā krāsojot šķūnīti. Diezgan daudz nācās izmantot smalko otiņu, tāpēc krāsošana tik ātri uz priekšu nevirzījās. Toties bija laba relaksācija, jo klusumā izbaudīju procesu.

No kaimiņa dārzā sakrautās dēļu kaudzes manu rosīšanos jau otro diena nāca vērot ezītis.

Drošais putniņš

Mamma pastāstīja, ka pie tēta kapa, kamēr viņa to kopusi, mazs, skaists putniņš droši lēkājis apkārt. Mamma ar viņu runājusi, un putniņš čiepstējis pretī. Teicu, ka tas bija tētis.

“Pērkons” izaicināja pērkonu

Naktī kopā ar vīru sēdēju uz soliņa Ogres upes malā un klausījos pretējā krastā notiekošo koncertu “Zibens pa dibenu”. Tālumā, vēl pirms grupas “Pērkons” uzstāšanās, ducināja pērkons. Gaismas zibšņi pāršķēla naksnīgās debesis, brīdinot par tuvojošajiem draudiem. Kad pērkondārdi nogranda virs mūsu galvām, sākās pamatīgs gāziens. Tikmēr Ogres estrādē “Pērkons” izaicināja pērkonu. Kurš kuru.

Dabas skaistums

Skaistums saskatāms ne vien kalnu varenumā, bet arī līdzenuma plašumā.

Teiču dabas rezervāts – viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā.

Slinkumdiena

Visu dienu līņāja, kā jau šovasar ierasts, tāpēc noslinkoju gulšņājot un lasot.

Kartupeļu neraža

Laukos rakām kartupeļus, kuriem nokaltuši laksti. Raža niecīga, jo liela daļa kartupeļu lielumā var sacensties ar zirņiem. Interesanti, kā šovasar kartupeļi auguši vīramātes kaimiņienei, kura lielo lietavu dēļ tos sastādīja ap Jāņiem, bet nākamajā dienā uzgāza tāds lietus, ka visas iepriekšējā dienā stādīto kartupeļu vagas atradās ūdenī.

Galvenais, lai kājām silti

Nespēju aizmigt, ja pēdas aukstas, tāpēc līdzās nakts drēbēm vienmēr ir aitas vilnas zeķes, ko iegādājos Melnkalnes kalnu ciematā.

Mēdz būt arī tā

Mēdz būt, ka tu ilgi domā dažādus risinājumus, kā bez personīgas iejaukšanās iziet no radušās situācijas. Un tad tuvāko dienu laikā situācija atrisinās vai nu pati no sevis vai arī ar kāda cita neapzinātu palīdzību.