Dārgā rotaļlieta

Jauns telefons – lieta, ar kuru vēl jāmācās apieties. Kamēr no amazon.de nebūs atnācis telefona “mētelītis”, darīšu līdzīgi kā ar dārgu rotaļlietu bērnībā, kas tika ielikta sekcijas plauktā aiz stiklotām durvīm, lai būtu tikai aplūkojama nevis lietojama.

Zudušās sarakstes 

Visu nakti jaunajā telefonā kopējās whatsapp sarakstes. Tā arī neiekopējās. Sevi mierināju, ka tas ir pat labāk, jo telefons netiks piesārņots.

Kārtējais brauciens uz kapiem

Pateicu mammai, ka turpmāk netaisos viņu katru nedēļu vadāt uz kapiem. Pati var iesēsties autobusā un atbraukt. Laikam apvainojās.

Jo vairāk mācēsi, jo mazāk būs jāpaļaujas uz citiem

Līmēju tapetes ap jauno loga rāmi un pārmetoši mammai noteicu, ka viņa dzīves laikā nav iemācījusies līmēt tapetes. Mamma atbildēja, ka tas esot vīriešu darbs. Es pretjautāju: “Vai tas nozīmē, ka es esmu vīrietis?” Mamma atbildēja: “Tas ir tavs hobijs.” Nez vai hobijs skaitās tad, ja jādara pienākuma nevis vēlēšanās dēļ.

Manuprāt, darbi nav jādala vīriešu un sieviešu darbos. Jo vairāk mācēsi, jo mazāk būs jāpaļaujas uz citiem.

Izvēle

Vakarā bija paredzēts kopā ar mammu iet uz teātri (vērtējums šeit), taču viņa izvēlējās pēc remontdarbiem sakārtot māju. Apvainojos.

Lai vecumdienās nebūtu garlaicīgi

Visu dienu domāju par attiecībām ar mammu. Vai man būtu jāizjūt vainas apziņa, ka viņa jūtas vientuļa un viņai nav ko darīt? Nav taču mans pienākums mammu izklaidēt. Kaut gan cenšos vairākas reizes dienā gan sazvanīt, gan apciemot.

Būdama ģimenē vienīgais bērns, es jau no mazotnes iemācījos sevi nodarbināt vienatnē, apgūstot dažādas prasmes un meklējot arvien jaunas intereses. Ja tas nav darīts visas dzīves laikā, tad vecumdienas vienatnē diemžēl var kļūt nomācoši garlaicīgas.

Kopā ar dēlu

Sen nekur nebiju devusies divatā ar dēlu. Aizbraucām uz t/c Akropole, lai viņš sev nopirktu apavus un apģērbu. Es pildīju līdzi staigātājas un konsultantes lomu, bet tas jau nebija galvenais. Visvairāk priecājos par pāris stundu kopā būšanu.

Ejot garām krāsainajiem veikalu skatlogiem sapratu, ka mani te nekas nepiesaista. Kāpēc? Dēls atbildēja: “Tas tāpēc, ka tev viss nepieciešamais jau ir.” Var jau būt, ka mana pucēšanās kāre samazinājusies proporcionāli pieaugošajam vecumam.

Pirmie meža ziediņi

Cauri pērno lapu klājumam izspraukušās pirmās zilās vizbulītes. Vēl pamaz.