Auksti

Cilvēki ģērbušies kā rudenī. Šodien vienu sievieti redzēju pat cimdos. Cimdi jūnijā?!

Darbīgā diena

Beidzot tika dāvāta saulaina un silta diena, tāpēc pavadīju to, strādājot dārzā. Abi ar vīru rakām šķūnīša pamatnei bedri 50 centimetru dziļumā. Pēc tam es ravēju. Mājās atbraucu līdz ar tumsu un pamatīgi piekususi.

Nemaz nav tik viegli mitru melnzemi sviest kaudzē ārpus bedres.

Dārzā

Lietus mijās ar sauli, bet es ravēju.

Pļinču pļaņču pa dubļiem

Dārzā izraktajā bedrē pēc lietus izveidojušās peļķes. Vilku gumijas zābakus, kāpu bedrē iekšā un ar nelielu trauciņu ūdeni no peļķēm smēlu spaiņos.

Galvenais, lai kājām silti

Kopš šīs ziemas ejot gulēt, pa nakti kājās velku Melnkalnē pirktās aitu vilnas zeķes. Vīrs pārprasīja, kāpēc biezās zeķes velku arī vasarā? Atbildēju, citējot Emīlu (no filmas “Emīla nedarbi”): “Galvenais, lai kājām silti.”

Vējainā dienā

27 nobraukti kilometri ar riteni (Ogre – Ogresgals – Ogre). Puse ceļa – pret vēju. Vējš bija tik stiprs, ka brīžiem nācās kāpt nost no riteņa un vest to pie rokas, jo mīties pret vēju nebija spēka.

Klasika – lauka vidū kupls ozols.

Piespiedu apstarošana

Kārtējā skolotāju piespiedu apstarošana – plaušu rentgens sanitārajai grāmatiņai.

Pie zobārsta

Otrā apstarošanās diena - zobu rentgens.

Kleita

Nebiju īsti pārliecināta, vai pirkt piemērīto kleitu uz rītdienas izlaidumu, vai arī nepirkt. Visu noteica auduma elektrizēšanās. Nenopirku, jo bijuši gadījumi, kad pēc antistatiskā līdzekļa lietošanas uz vienkrāsainā auduma paliek pleķi.

Atmiņas

Uz Ogres vēstures muzeju aiznesu Ogres trikotāžas kombināta fotogrāfiju, kas tapusi 80-tajos gados. Atradu pieliekamajā kambarī, kad kārtoju dārza mājiņu. Būdama bērns, esmu sēdējusi uz apmales, mērcējot kājas ūdenī, un skatījusies uz strūklakas veidotajām varavīksnēm.

Ogres trikotāžas kombināts.