Ieplīsušais lukturis

Pirms pāris dienām konstatēju, ka golfiņam ieplīsis priekšējais lukturis, un tā iekšpusē sakrājies kondensāts. Šodien Balta atsūtīja apdrošināšanas atteikumu, jo luktura stiklā neesot “ārēju mehānisku iedarbības pēdu”. Rodas pamatots jautājums, vai lukturis var saplīst pats no sevis bez mehāniskas iedarbības? Jebkura darbība ir taču mehāniska. Un ne vienmēr pēc visām mehāniskajām darbībām paliek “pēdas”.

Privātās telpas trūkums

Tracina, ka skolā nav telpa, kurā varētu ieiet un bez liekām ausīm kaut vai piezvanīt pa telefonu. Visas svarīgās sarunas nākas atlikt, jo, kamēr man ir darba laiks, tikmēr arī tiem ir darba laiks. Un kad mans darba laiks beidzas, tad arī tiem, kam plānoju zvanīt, darba laiks jau ir beidzies.

Kontaktēšanās prioritātes

Starpbrīdī aizgāju pie savējiem uz latviešu valodas kabinetu. Nobrīnījos, jo visi sēdēja savās sola vietās, un katrs skatījās savā telefonā. Neviens nesarunājās.

Pieklīdušais kaķēns

Augusta vidū, kad ciemojos pie vīramātes, viņas pagalmā ieklīda jauns, bailīgs kaķēns. Tā viņš te pagalmā mitinās jau vairāk kā mēnesi, bet vēl joprojām izturas kā mežonītis un no cilvēkiem baidās, kaut katru dienu tiek barots. Arī mani mēģinājumi sadraudzēties, šodien vainagojās ar neveiksmi.

Pieraduma spēks

No automātiski vadāmās mašīnas, pie kuras stūres biju pavadījusi ilgāk par trim stundām, piesēdos pie manuāli vadāmās mašīnas. Un pēkšņi aizmirsu, ka jāpārslēdz ātrumi. Pieradumam gan liels spēks.

Pirmie aukstumi

No mašīnas loga nokasīju ledus kārtiņu, un plaukstā sagūla neliels sniega pikucītis.

Viena diena par vēlu

Kad miljons lietu jāpatur prātā, vienmēr atradīsies lieta, kas tiks aizmirsta. Izjutu kaunu, nožēlu un dusmas uz sevi par svarīga datuma nepiedodamu aizmiršanu.

Zemes vadāšana

Dārzā atvestas sešas 5m³ lielas kaudzes ar melnzemi. Tuvāko dienu plāns - turpināt paaugstināt mūsu iegrimušo dārzu.