Dārzā

Ravēju nezāles no plača, kur pagājušajā gadā uzbērām melnzemi. Vīrs un māte mēģināja atrunāt, ka veltīgi, taču es gāju uz priekšu kā tanks. Nevēlos, lai līdz zālāja sēšanai dārzu klāj balandu un kosu lauks.

Turpinājums dārzā

Dejošanu iemainīju pret nezāļu ravēšanu.

Vissaspringtākais laiks

Laiku, ko pavadīju dežurējot skolas ballē, nācās atstrādāt pa nakti. Mācību gada beigas ar parādu un laboto darbu gūzmu skolotājiem ir vissaspringtākais laiks.

Pārslodze ne tikai man

Vakar tālmācības skolā bija pēdējā darbu iesniegšanas diena. No pārlieku lielā parādnieku uzbrukuma moodle platforma spazmatiski “rīstījās”. Mēģināju darbus labot šodien. Interneta aizture un buksēšanās, kas ilga jau otro dienu, mani dzina izmisumā. Domāju, ka skolēnus arī.

Pastaiga gar jūru

Aizvedu mammu uz Jūrmalu. Viņa te pēdējo reizi esot bijusi jaunībā. Tas sanāk – pirms vairāk kā 50 gadiem.

Starp Dzintariem un Majoriem jūrā peldēja divas Sāmsalas dižpīles, kas iekļautas Latvijas sarkanajā grāmatā. Tās ligzdojot tikai gar Rīgas līča krastiem.

Sāmsalas dižpīles (paņēmu bildi no interneta, jo manējā sanāca miglaina).

Ierūsējis radošais potenciāls

Meitai rīt jānovada psihoterapijas darbnīca par emocijām. Mani pārņēma iekšējs prieks apzinoties, ka “pametu” viņai noderīgu ideju. Biju jau nobažījusies, ka radošais potenciāls no nelietošanas ierūsējis.

Kaimiņa visatļautība

Biju šokā. Lai no sava dārza novadītu ūdeni, kas sakrājies pēc lielajām lietavām, kaimiņš uz robežas izraka bedri tā, ka daļa bedres tagad atrodas manā īpašumā. Pateicu, lai savu notekgrāvi ierīko tālāk no robežlīnijas, jo jūnijā paredzēts likt jauno žogu. Kaimiņš atteica, ka viņam nav laika, jo esot darbs (it kā viņam vienīgajam būtu darbs, bet citiem darba nav). Nācās pamācīt, ka tad, ja ar savu darbību tiek aizskartas cita cilvēka intereses, tad šī situācija jāatrisina pēc iespējas ātrāk un tikai pēc tam var gausties, ka nav laika. Tik ļoti satraucos, ka visu nakti nevarēju aizmigt.   Kreisajā pusē augošās tūjas ir manējā īpašuma daļa.