Kad nezini pareizo secību

Kāpēc nav izveidoti algoritmi, kas parāda secību, kā rīkoties, lai iegādātos īpašumu, izveidotu tajā komunikācijas un uzbūvētu īpašumā ēku. Gandrīz visu dienu patērēju, lai telefoniski un rakstiski sazinātos ar Sadales tīkliem, elektrotīklu projektētāju, elektriķi un ChatGPT, līdz beidzot sapratu katra iesaistītā pienākumus, paredzēto darbu secību, aizsargjoslu metrāžu un nepieciešamās elektroietaises.

Prasmes nekur nepazūd

Līnijdeju kolektīvam nesen pievienojās jauna dejotāja. Šodien bija viņas piektā deju nodarbība. Taisni vai skaudība pārņēma. Viņai sanāca labāk nekā man, kaut līnijdejas apmeklēju jau pusotru gadu. Tomēr liels no svara, vai dejots (kaut cita veida dejas) agrāk. Es pirmos mēnešus nespēju turēt līdzi, jo kājas neklausīja.

To varētu salīdzināt kaut vai ar klavierspēli. Ja kāds, kurš nekad nav mācījies spēlēt klavieres, to uzsāktu darīt, nez vai pāris mēnešu laikā spētu uzdzīt tādu līmeni kā tas, kurš mūzikas skolu beidzis pirms 40 gadiem, bet vairākus gadu desmitus nav spēlējis klavieres. Prasmes nekur nepazūd. Varbūt tikai kļūst vājākas. Šo salīdzinājumu iedomājos, mierinot sevi.

Kad miegs nāk, bet nevēlies iet līdz gultai

Iemigu datorkrēslā ar uzliktām kājām uz palodzes.

Garais pārgājiens dejotāju kompānijā

Kā pulksten 9:30 izgāju no mājas, tā tikai ap 16:30 atgriezos. Septiņas stundas un izstaigāti 19 kilometri pa Ogres apkārtni. Atgriezos mājās klibodama.

TrekTours par godu Latvijas dzimšanas dienai šodien rīkoja pārgājienu “Ogre’25”. Atkarībā no izvēlētā maršruta dalības maksa svārstījās no 17 līdz pat 47 eiro. Arī līnijdeju kolektīva aktīvistes nolēma doties svinīgā pārgājienā pa Ogri, bet bez dalības maksas un pa savu maršrutu (vairākās vietās gan mūsu ceļi ar TrekTours piedāvāto maršrutu sakrita). Piebiedrojos viņām.

Lai gan rīts nelutināja ar laikapstākļiem – termometrs rādīja nedaudz zem nulles un virpuļoja retas pirmās sniega pārslas –, pēcpusdiena mūs pārsteidza ar saulīti.

Rietošā saule zaigojās Daugavas viļņos, bet krastā, par lielu pārsteigumu,

novembra vidū ziedēja dzelteni pļavu ziedi (varētu būt pļavas sinepes).

Diena, kur lielākā daļa pavadīta mašīnā

Jau pagājuši divi mēneši, bet vēl joprojām jaunā mašīna mūs pārsteidz. Tu pierodi, ka tā ir tik gudra, jo daudzas darbības dara tavā vietā, taču pēkšņi apjūc, kad automātika tiek atcelta, liekot iespringt tev pašam.

Divas reizes mēģināju pusceļā uzlādēt automašīnu – gan turp braucot, gan atpakaļ. Neizdevās. Labi, ka hibrīds. Ja nesanāk uzlādēt – var braukt ar benzīnu.

Bezjēdzīgā brīvdiena

Bezjēdzīgi pavadīta brīvdiena ar divām galvenajām darbībām – izlīdu no siltās migas un aizbraucu līdz veikalam. Pēc tam iestājās tumsa, radot sajūtu, ka diena jau galā.

Kā tu vari dzīvot valstī, ko necieni?

Pat Latvijas dzimšana dienā kaimiņiene aiz guļamistabas sienas neiztika bez Maskavas ziņām. Telefonā sameklēju Latvijas radio un uz visskaļāko noliku līdzās sienai. Kā tu vari vairāk kā 70 gadus dzīvot valstī, ko necieni?

Trīs dzimšanas dienas

Visa ģimene sanācām kopā, lai nosvinētu vīra, manu un Latvijas dzimšanas dienu. Uztvērām, ka arī svētku salūts šovakar piedien mums visiem trijiem.

Rozes

Dobē pie meitas dzīvokļa loga vēl joprojām visām rozēm pumpuri. Novembrī.