Šādas dāvanas labāk pasniegt cilvēkiem, kas saprot jokus un neapvainojas par tiem.

Vēlējos kaut kā pamainīt Ziemassvētku dāvināšanas tradīcijas, tāpēc savus lielos bērnus nolēmu nedaudz izjokot, vadoties pēc principa “dots pret dotu”.

Trīs gadu vecumā meita man uzdāvināja papīra istabas čības. Pēc dažiem gadiem atzinās, ka neesot sapratusi, kāpēc es tās nevalkāju. Šogad papīra čības viņai uzdāvināju es.

Kad dēls bija apmēram 9 vai 10 gadus vecs, viņš man svētkos uzdāvināja paštaisītus kuponus ar labajiem darbiem, ko gada laikā solījās izdarīt, līdzko es palūgšu. Līdzās katram labajam darbam bija savilktas ailītes. Tiklīdz darbs tika padarīts, ailītē ievilka kāsīti. Šogad labo darbu kuponus viņam uzdāvināju es.

Pie “joku dāvanām”, lai nu apdāvinātais galīgi nesašļuktu, piesēju aukliņu ar zīmīti, ka īstā dāvana noslēpta, piemēram, grāmatu plauktā.

Nelielā dāvanu kastītē, kas nopirkta rakstāmlietu veikalā (vienā komplektā 10 kastītes), salikti saldumi. Pie kastītes roktura piesieta balta atlasa lente ar galos uzvērtām pērlītēm, bet pie kastītes viena sāna ar divpusējo līmlenti pielīmēta apsveikuma kartīte.

Uz Latvijas svētkiem ierasto sarkanbaltsarkano piespraudi var nomainīt pret mezglotu aproci.

Turpinājums ...

Ja jubilāram patīk ik pa laikam pierakstīt savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus, iesaku dzimšanas dienā uzdāvināt  paštaisītu “Sajūtu kalendāru”, kas sadalīts pa mēnešiem un aptver veselu gadu līdz nākamajai dzimšanas dienai. Līdz ar to piemiņai būs saglabājušies pieraksti, ko, piemēram, viņa vai viņš darījis divdesmit gadu vecumā.