1. Kad meita bija pavisam maziņa, viņai ļoti patika mazgāt grīdu. Tādās reizēs kājās tika uzvilkti vismīļākie apavi - gumijas zābaki. Tika paņemts mazs rotaļu spainītis, kurā ielēja ūdeni un neliela lupatiņa. Meita apsēdās uz grīdas, iemērca ūdenī lupatiņu un sev visapkārt mazgāja grīdu. Kad, viņasprāt, grīda bija pietiekami tīra, meita ar to pašu lupatiņu sāka mazgāt sevi.

2. Savukārt, kad dēls bija maziņš, viņam ļoti patika darboties ar putekļu sūcēju. Ja sunītis Pifs grīdas slaucīšanu atviegloja, braukājot ar riteni, tad mans dēls grīdu sūknēja, braukājot pa istabu ar lielu rotaļu mašīnu.

Turpinājums ...

1. Bēgšanas un ķeršanas rotaļas var spēlēt pat tad, ja kāds no bērniem vēl nemaz nemāk staigāt. Tikai tādā gadījumā būs nepieciešama pieaugušā palīdzība, kurš rokās turēs mazuli. Kad dēls bija 6-us vai 7-us mēnešus vecs, mēs izdomājām rotaļu “Kaķis un pele”. Piemēram, ja māsa bija pele, tad viņa bēga, bet es, turēdama rokās dēlu, kas bija kaķis, viņu ķērām. Tajā mirklī, kad dēls ar savām izstieptajām roķelēm teju teju skārās klāt māsai, viņš sajūsmā skaļi spiedza.

2. Istabas vidū bērni izveidoja norobežojumu, tas ir, salika rindā dekoratīvos spilvenus un pufiku tā, lai varētu skriet tiem apkārt. Viens bija ķērājs, bet otrs - bēdzējs. Ja istabā ir pietiekoši daudz vietas, tad rotaļā var piedalīties vairāki bēdzēji. Visinteresantākais moments šajā rotaļā ir tas, ka ķērājs jebkurā mirklī var mainīt skriešanas virzienu.

Turpinājums ...