Pilsētas

 

Bregenz

Bregenz ir Austrijas pilsēta, kas atrodas Bodensee ezera krastā netālu no Šveices un Vācijas robežas. Katru gadu jūlijā un augustā Bodensee ezera krastā notiek opermūzikas festivāls. Lai gan lija, kad bijām pilsētā, tik un tā notika gatavošanās vakara izrādei – operai “Madama Butterfly”.

Šī gada skatuves noformējums. Droši vien izrādes laikā tā izskatīsies krietni vien krāšņāka.

 

Iepriekšējo gadu skatuves noformējums.

 

 

 

Lugano

Lugano ir Šveices pilsēta, kas atrodas Lugano ezera krastā. 1956. gadā pilsētā notika pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Baidoties no vajāšanas, 1905. gadā Rainis bija spiests emigrēt uz Šveici. Viņš vairākus gadus (ar pārtraukumiem) dzīvoja Lugano. Droši vien skatoties pa savas dzīvesvietas logu uz Lugano ezera pretējā krastā esošo stāvo kalnu, arī radās doma par lugu “Zelta zirgs”. Vēl viena versija, no kā varēja ietekmēties – netālu no dzīvesvietas, uzkāpjot kalnā pa trepītēm, atrodas baznīca, kuras altāri rotā glezna ar Svēto Juri, kas sēž baltā zirgā.

Raiņa un Aspazijas muzejs. Mēs Lugano apmeklējām svētdienā, tāpēc muzejs bija ciet.

 

 

Svētā Jura glezna vietējā baznīciņā, kas varēja ietekmēt Raini, sacerot lugu “Zelta zirgs”.

 

Skats uz Lugano ezeru, ko, esot Lugano, Rainis redzēja diendienā.

Stāvais kalns, kas atrodas fotogrāfijas labajā pusē, iedvesmojis Raini, rakstot lugu “Zelta zirgs”.

 

Netālu no Raiņa dzīvesvietas – kalna galā aug kastaņas, tāpēc šo vietu dēvē par Kastaņjolu.

Te Rainim paticis uzturēties.

 

 

Vaduz

Vienā Reinas upes krastā atrodas Šveice, bet otrā - Lihtenšteina (Eiropas pundurvalsts).

Vaduz ir Lihtenšteinas galvaspilsēta, lai gan tā nav Lihtenšteinas lielākā pilsēta. Vaduz pilī, kas atrodas kalnā, mitinās Lihtenšteinas firsta ģimene. Cauri pilsētai apmēram 30 minūšu garumā tūristus izvadā vilcieniņš. Apskates vietu nav daudz, taču pilsētiņa ir sakopta un ļoti mīlīga.

Koka tilts ir vecais gājēju tilts pār Reinas upi.

Tas savieno Šveici (kreisajā pusē) un Lihtenšteinu (labajā pusē).

 

 

Lihtenšteinas firsta ģimenes pils, kas atrodas kalnā.

 

Vaduz centrs.

 

 

Mainau sala

Mainau sala ir privātīpašumā esoša Bodensee ezera sala, kas ar tiltu savienota ar cietzemi. Pils, kas atrodas uz salas pieder Zviedrijas karaliskajai Bernadotu ģimenei. Tā nav atvērta apskatei. Taču līdzās esošajā baznīcā notiek laulāšanās ceremonijas.

19. gadsimtā Bādenes lielhercogs Frīdrihs I no saviem ceļojumiem atveda dažādus tropiskos augus, kurus iestādīja uz Mainau salas. Visa sala ir kā liels botāniskais parks. Vērts apskatīt arī tauriņu māju, kurā mitinās vairāk kā 30 tauriņu sugas. Mums pastaigai un pusdienošanai uz salas bija atvēlētas nedaudz vairāk par 3 stundām.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās kartes.

 

Vairākās pilsētās pamanīju interesantas izkārtnes un laternas.

 

Vēsturiski šādām mājām sākumā izbūvēja koka karkasu, bet pēc tam tukšumus aizpildīja ar javu.

 

Pamanīju, ka vairākās pilsētās ir tādas mājas, kuru fasādi rotā smalku zvīņu raksts.

 

Cik noprotu, šāda veida sētiņu pie personīgās mājas arī var uzskatīt par etnogrāfijas elementu.

 

Vācijas pilsētā Friedrichshafen no rīta pie māju sētām redzami izlikti atkritumu maisi. Vakarpusē braucot uz viesnīcu, maisi bija redzami atkal. Vai nu atkritumu vedējs tos nesavāca, vai arī iedzīvotāji maisus izlika vakarā, domājot par nākamo rītu.

 

Speciāli maisi, ar kuru palīdzību tiek apūdeņoti koki.

 

Austrijas pilsētas Bregenz pašā centrā uz vienas mājas palodzēm izliktas savdabīgas lelles. To fonā plīvo varavīkšņu krāsas karogs.

 

Vēl Bregenz pilsētā interesantas likās "bārkstainās barjeras", kas liedza gājējiem un riteņbraucējiem nepiemērotā laikā šķērsot dzelzceļa sliedes.

 

Vācijas pilsētā Friedrichshafen kāda kafejnīca iekārtojusies Bodensee ezera krastā. Kā galdiņi tur tiek izmantotas sarkanas plastmasas kastes. Neredzēju, vai tajās cilvēki gluži kā uz paplātēm atnes ēdienu uz izvēlēto vietu. Bet tā būtu interesanta ideja.

 

“Bīber piparkūka” ir Šveices tradicionālā piparkūka, kuras sastāvā it kā esot mandeles un medus, taču garšas ziņā tā nevar pārspēt ne latviešu piparkūkas, ne pumperniķeļus. Uz katra piparkūkas iesaiņojuma atšķirīgs attēls. Bišofbergeru ģimene šos gardumus gatavo jau četrās paaudzēs.

 

Staigājot pa Davosa un Klostera kalniem (Šveice), kopā ar meitu lasījām akmeņus. Viesnīcā nācās no dažiem šķirties, lai koferis nepārsniegtu pieļaujamo svaru.

 

Švarcvaldes reģionā noteikti jāpagaršo tradicionālā ķiršu torte. Ja vēlas, to var “apšpricēt” ar šņabi.