Reinas ūdenskritums

Reinas ūdenskritums atrodas Šveicē. Tas tiek uzskatīts par varenāko Eiropā. Lai izjustu tuvāk ūdenskrituma spēku, tūristiem tiek piedāvāti vairāki laiviņu maršruti līdz ūdenskritumam.

 

 

 

 

Mēs braucām ar laiviņu nr.1 līdz klintij, kas fotogrāfijā apvilkta ar sarkanu ovālu.

Tur pa kāpnītēm varēja uzkāpt klints virsotnē.

 

 

 

 

Tribergas (Triberg) ūdenskritums

Ūdenskritums atrodas pilsētā Triberg, Schwarzwald (tulkojumā – melnais mežs) reģionā. To veido Gutach upes ūdeņi, krītot 7 kaskādēs no 163 metru augstuma. Ieejot ūdenskrituma teritorijā, pie kasēm var nopirkt zemesriekstu paciņu, kas domāta vāverēm. Vāveres pa ceļam nemanījām, toties ar mūsu riekstiem cienājās sīļi un riekstroži (Latvijā tādu putnu nebiju redzējusi). Ja godīgi, tad ūdenskritums nebija tik interesants, kā putnu barošana un fotografēšana.

Riekstrozis.

 

Netālu no ūdenskrituma atrodas muzejs. Ļoti interesants. Ir vērts to izstaigāt.

Nav jāpērk biļete, ja tā iegādāta par ūdenskrituma apskati.

 

 

 

Schonachbach dzegužpulksteņu parks

Vācijas Schwarzwald reģions tiek uzskatīts par dzeguzes pulksteņa dzimteni. Pirmos šādus pulksteņus ar koka mehānismu vietējie amatnieki izgatavoja no 1740. līdz 1750. gadam. Ātri vien pulksteņi ieguva popularitāti, tāpēc līdz 18. gadsimta vidum darbojās vairākas pulksteņu darbnīcas. Tagadējo pulksteņa izskatu ar mājiņu, čiekuriem un citiem dekoratīviem elementiem pulkstenis ieguva 19. gadsimta vidū.

Eblū ģimene ir pulksteņu meistari jau 8. paaudzē. Piecu gadu garumā viņi uzbūvēja lielāko dzegužpulksteni pasaulē, kas reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā. Dzeguzes garums – 4,5 metri, bet svars – 150 kg. Viss pulksteņa mehānisms sver 6 tonnas, pendeles garums - 8 metri. Dzeguze kūko arī pusstundā, bet tikai vienu reizi.

Šī vieta nav pulksteņu muzejs. Drīzāk - dažādu pulksteņu bodīte.

 

 

 

Vogtsbauernhof brīvdabas muzejs

Brīvdabas muzejā apskatāmas Schwarzwald reģiona vecākās mājas. Mūsu ģimene ir bijusi tik daudzos etnogrāfiskajos muzejos, ka šis nelikās nekas īpašs. Varbūt ģimenēm ar maziem bērniem te būtu interesantāk, jo lauku sētās dzīvojas mājdzīvnieki.

Vēl tik jāpiemin, ka Schwarzwald reģiona sievietēm ir interesantas etnogrāfiskās cepures. 

Etnogrāfiskā cepure ar sarkanajiem bumbuļiem man atgādina šķīvi ar āboliem.

 

Pa ceļam uz muzeju kāds vietējais mākslinieks tunelī apskatei bija izlicis savus darbus.

Daži no tiem ir kā parodija par šīm sieviešu cepurēm.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās kartes.

 

Vairākās pilsētās pamanīju interesantas izkārtnes un laternas.

 

Vēsturiski šādām mājām sākumā izbūvēja koka karkasu, bet pēc tam tukšumus aizpildīja ar javu.

 

Pamanīju, ka vairākās pilsētās ir tādas mājas, kuru fasādi rotā smalku zvīņu raksts.

 

Cik noprotu, šāda veida sētiņu pie personīgās mājas arī var uzskatīt par etnogrāfijas elementu.

 

Vācijas pilsētā Friedrichshafen no rīta pie māju sētām redzami izlikti atkritumu maisi. Vakarpusē braucot uz viesnīcu, maisi bija redzami atkal. Vai nu atkritumu vedējs tos nesavāca, vai arī iedzīvotāji maisus izlika vakarā, domājot par nākamo rītu.

 

Speciāli maisi, ar kuru palīdzību tiek apūdeņoti koki.

 

Austrijas pilsētas Bregenz pašā centrā uz vienas mājas palodzēm izliktas savdabīgas lelles. To fonā plīvo varavīkšņu krāsas karogs.

 

Vēl Bregenz pilsētā interesantas likās "bārkstainās barjeras", kas liedza gājējiem un riteņbraucējiem nepiemērotā laikā šķērsot dzelzceļa sliedes.

 

Vācijas pilsētā Friedrichshafen kāda kafejnīca iekārtojusies Bodensee ezera krastā. Kā galdiņi tur tiek izmantotas sarkanas plastmasas kastes. Neredzēju, vai tajās cilvēki gluži kā uz paplātēm atnes ēdienu uz izvēlēto vietu. Bet tā būtu interesanta ideja.

 

“Bīber piparkūka” ir Šveices tradicionālā piparkūka, kuras sastāvā it kā esot mandeles un medus, taču garšas ziņā tā nevar pārspēt ne latviešu piparkūkas, ne pumperniķeļus. Uz katra piparkūkas iesaiņojuma atšķirīgs attēls. Bišofbergeru ģimene šos gardumus gatavo jau četrās paaudzēs.

 

Staigājot pa Davosa un Klostera kalniem (Šveice), kopā ar meitu lasījām akmeņus. Viesnīcā nācās no dažiem šķirties, lai koferis nepārsniegtu pieļaujamo svaru.

 

Švarcvaldes reģionā noteikti jāpagaršo tradicionālā ķiršu torte. Ja vēlas, to var “apšpricēt” ar šņabi.