Atkarībā no šķēlējplakņu skaita, izšķir vienkāršos griezumus (viena šķēlējplakne) un saliktos griezumus (vairākas šķēlējplaknes).

 

Vienkāršie griezumi

Atkarībā no šķēlējplaknes novietojuma attiecībā pret horizontālo projekciju plakni, izšķir:

vertikālus griezumus;

horizontālus griezumus;

slīpus griezumus. 

 

 

Vertikāls griezums

Vertikāls griezums veidojas, ja detaļu iedomāti šķeļ ar vertikālu plakni. Vertikālo griezumu sauc par frontālu griezumu, ja šķēlējplakne paralēla frontālajai projekciju plaknei (1), bet par profilu griezumu, ja tā paralēla profilajai projekciju plaknei (2).

Ja šķēlējplakne sakrīt ar detaļas simetrijas plakni, frontālu un profilu griezumu var novietot attiecīgā skata vietā, proti, frontālu griezumu – galvenā skata (pretskata) vietā (1), bet profilu griezumu – kreisā sānskata vietā (2). Šādos gadījumos bultiņu un burtu apzīmējumi nav jālieto.

 

1 - vertikāls (frontāls) griezums

 

 

2 - vertikāls (profils) griezums

 

Paraugā (3) vienai detaļai veikti divi griezumi – frontāls griezums ar plakni A un profils griezums ar plakni B. Abos virzienos detaļai nevar novilkt simetrijas plakni, tāpēc rasējumā tiek pielietoti griezuma apzīmējumi.

 

3

 

Horizontāls griezums

Ja šķēlējplakne ir paralēla horizontālajai projekciju plaknei, iegūst horizontālu griezumu (4).

Ja šķēlējplakne sakrīt ar detaļas simetrijas plakni, horizontālu griezumu var novietot virsskata vietā (4). Šādā gadījumā bultiņu un burtu apzīmējumi nav jālieto.

 

4 - horizontāls griezums

 

Slīps griezums

Ja šķēlējplakne ar horizontālo projekciju plakni veido kādu no taisna leņķa atšķirīgu leņķi, griezumu sauc par slīpu griezumu (5a). To pielieto, ja detaļai ir slīpi novietoti dobi elementi. 

5a - slīps griezums

 

5b

5c

Slīpā griezumā šķēlējplaknes stāvotni norāda pārtrauktā līnija ar bultiņām un burtu apzīmējumi (5b; 5c). Griezuma attēlu pieļauj novietot divejādi. Pirmais veids – slīpo griezumu rasē uz šķēlējplaknei paralēlas papildplaknes (5b; griezums A-A). Otrais veids - slīpo griezumu pagriež līdz stāvotnei, kas atbilst galvenajam skatam (5c; griezums A-A). Šādā gadījumā griezuma apzīmējumam pievieno pagriešanas zīmi, kuru var papildināt ar pagrieziena skaitlisko vērtību (6).

 

6

 

Daļējs griezums

Ja skats un tā vietā paredzētais griezums ir simetriskas figūras, rasējumā atļauts apvienot pusi no skata un pusi no griezuma. Tādā gadījumā to atdalīšanai izmanto simetrijas asi – svītrpunktu līniju (7). Tikai jāievēro, ka griezuma daļu vienmēr attēlo pa labi vai uz leju no simetrijas ass. Un vēl jāatceras, ka skata daļā neredzamās kontūras ar svītrlīnijām (skat. līniju veidus šeit) neatzīmē. Nav nozīmes tās uzrādīt, jo detaļa ir simetriska un iekšējās kontūras redzamas detaļas griezuma pusē.

7

 

Ja simetriskam priekšmetam kāda šķautne sakrīt ar simetrijas asi, tad skatu no griezuma daļas atdala ar viļņotu līniju pa kreisi no iekšējās šķautnes (8) un pa labi no ārējās šķautnes (9).

8

 

 

9

 

Gadījumā, ja skata vietā attēlotais griezums liedz iespēju izprast detaļas ārējo formu, vienā attēlā apvieno skata daļu ar atbilstošā griezuma daļu (10), norobežojot ar viļņotu līniju (skat. līniju veidus šeit). Jāievēro, ka viļņotā līnija nedrīkst sakrist ar kādu citu rasējuma līniju. 

10

 

Izmēru atzīmēšanai rasējumā ar daļēju griezumu ir dažas īpatnības. Nepilnīgi redzamajiem urbumiem mērlīniju velk nedaudz pāri simetrijas asij un ar bultiņu norobežo tikai no vienas puses. Jāievēro, ka detaļas ārējo virsmu izmērus atzīmē skata pusē, bet iekšējo virsmu izmērus – griezuma pusē  (11).

11

 

Detaļai pilns griezums nav nepieciešams, ja detaļas uzbūve izprotama, izdarot griezumu nelielā tās daļā. Šādu griezumu sauc par vietēju griezumu (12). To norobežo ar viļņotu līniju, kuru izpilda ar brīvu roku (skat. līniju veidus šeit). Viļņotā līnija nedrīkst sakrist ar citām attēla līnijām.

 

12 - vietējs griezums