Riņķa līnijas projekcijas

 

Frontālā dimetrija

12. attēlā uzrasēta detaļa frontālajā dimetrijā. Tā kā urbums atrodas detaļas pretskatā, riņķa līnija attēlojas nesagrozītā veidā (12.a). Lai dotajai detaļai uzkonstruētu caurejošu urbumu, priekšējā skaldnē atrod urbuma centru. Caur to paralēli y asij velk urbuma asi, uz kuras no priekšējās skaldnes urbuma centra atliek detaļas biezuma pusi, iegūstot urbuma centru detaļas aizmugurējā skaldnē (12.b). Ap atrastajiem centriem novelk riņķa līnijas, kuru diametrs vienāds ar urbuma diametru (12.c). Noslēgumā izdzēš liekās līnijas un pārvelk detaļas redzamās kontūras (12.a).

12

13

 

Tādā pašā secībā, kādā frontālajā dimetrijā tiek konstruēts caurejošs urbums, konstruē horizontāli novietotu cilindru. 13. attēlā parādīts, kā veidojas cilindrs, līdzko ar pieskarēm tiek savienoti abu riņķa līniju tālākie punkti. 

 

 

Ortogonālā izometrija

Ortogonālajā izometrijā kvadrāts ar tajā ievilktu riņķa līniju attēlojas kā rombs, kurā ievilkts ovāls. 14. attēlā parādīts, kā riņķa līnija (ovāls) attēlojas trijās kuba skaldnēs. 

14

 

15. attēlā parādīta secība, kādā konstruē rombā ievilktu riņķa līniju, tas ir, ovālu.

 

Caur centra punktu O uz abām pusēm novelk ortogonālās projekcijas asis x un y. Uz tām no punkta O uz abām pusēm atliek nogriežņus, kas vienādi ar attēlojamās riņķa līnijas rādiusu r.  Iegūst punktus a, b, c, un d. Caur šiem punktiem velk taisnes paralēli asīm, līdz izveidojas rombs. Atzīmē romba virsotnes A un B (15a).

 

 

 

Punktos A un B ievieto cirkuļa kājiņu un velk lokus, kuru rādiuss R vienāds ar šo punktu attālumu attiecīgi līdz punktiem c, d vai a, b. Tie ir lielie loki (15b).

 

 

 

 

Punktus B un a, kā arī B un b savieno ar taisni. Taisne krustojas ar garāko romba diagonāli punktos C un D. Tie ir mazo loku centri. Mazo loku rādiuss R1 vienāds ar attālumu Ca vai Db. Ar mazajiem lokiem izveido lielo loku salaidumu (laidenu pāreju) (15c).

 

 

 

 

16. attēlā uzrasēta detaļa ortogonālajā izometrijā. Tā kā urbums atrodas detaļas pretskatā, riņķa līnija attēlojas kā ovāls (16.a). Lai dotajai detaļai uzkonstruētu caurejošu urbumu, priekšējā skaldnē atrod urbuma centru. Caur to paralēli x un z asij novelk nogriežņus, kas vienādi ar riņķa rādiusu (16.b). Uzkonstruē rombu un novelk tā garāko diagonāli (16.c). Rombā iekonstruē ovālu (16.d). Cauri romba centram paralēli y asij velk urbuma asi, uz kuras no priekšējās skaldnes urbuma centra atliek detaļas biezumu, iegūstot urbuma centru detaļas aizmugurējā skaldnē. Uzkonstruē tādu pašu ovālu arī detaļas aizmugurējā skaldnē. Noslēgumā izdzēš liekās līnijas un pārvelk detaļas redzamās kontūras (16.a). 

16

 

Tādā pašā secībā, kādā ortogonālajā izometrijā tiek konstruēts caurejošs urbums, konstruē horizontāli novietotu cilindru. 17. attēlā parādīts, kā veidojas cilindri, līdzko ar pieskarēm tiek savienoti abu ovālu tālākie punkti.

17

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Aizkulises

Teorijai izmantoti pārveidoti grāmatas attēli.

 

Viktors Vinogradovs un Igors Višņepoļskis

“Rasēšana 1. daļa” (1988)