1. diena

... – Salacgrīva – Pärnu – Tallinn

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

Braucot no Rīgas, ceļa kreisajā pusē pirms Svētciema atrodas atpūtas komplekss „Rakari”.

 

Pēc divu stundu brauciena sajutām nepieciešamību izkustēties un paēst, tāpēc iebraucām atpūtas kompleksā „Rakari”. Krogā pasūtījām ēdienu ar kartupeļu kroketēm (mēs tās saucam par kartupeļu bumbiņām). Garšoja.

 


No Rīgas līdz Salacgrīvai jābrauc apmēram 100 km. 

 

 

Kopā ar bērniem divas vasaras pavadīju Salacgrīvas klasiskās mūzikas nometnē, kur meistarklases vadīja mūziķi no Latvijas, Krievijas un Spānijas. Vienu gadu nakšņojām skolas telpās, bet otru gadu – bērnudārza telpās, tāpēc šī Salacgrīvas daļa ir sevišķi mīļa. Te es izbaudīju svaigu gaisu, dabas plašumu un, protams, mūziku.

Aiz skolas atrodas bērnu rotaļu laukums, sporta laukums un estrāde. Aiz estrādes dēļu taciņa aizved līdz pat jūrai, kur bērni peldējās.


No Rīgas līdz Pērnavai (Pärnu) pa Via Baltica ceļu E67 jābrauc apmēram 180 km, bet no Pērnavas līdz Tallinai - apmēram 120 km.

 

Varbūt es kļūdos, bet man šķiet, ka pa Via Baltica ceļu līdz pat Tallinai varēja braukt ar ātrumu 110 km/h. Latvijā, manuprāt, maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 100 km/h.


Tallina. Viesnīcu uz trijām naktīm Tallinas ziemeļdaļā, 250 m no Stroomi pludmales un parka caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) pasūtīju jau iepriekš.

 

 

 

Pirmajā dienā bija paredzēts iepazīt viesnīcas apkārtni, tāpēc braucām uz Tallinas ziemeļdaļu. Kad iekārtojāmies viesnīcas istabiņā, tā šķita pazīstama. Vēlāk izrādījās, ka šajā pašā viesnīcā pirms dažiem gadiem nakšņoju, kad ar skolotājiem braucām divu dienu mācību ekskursijā uz Tallinu. Toreiz nemaz nezināju, ka 250 m attālumā no viesnīcas ir jūra.

Izskatījās, ka šī pludmale tiek vairāk izmantota kā atpūtas vieta nevis kā peldētava. Vai nu ūdens bija auksts, vai arī netīrs, bet visus trīs vakarus peldētājus neredzējām, kaut arī līdzās pludmalei atrodas paliels dzīvojamais rajons.

Pludmales parkā iekārtoti vairāki bumbu spēļu laukumi, bērnu rotaļu laukumiņi un āra trenažieri.

Ļoti daudzi vakaru pavadīja pludmales parkā, cepot šašlikus, piknikojot, rīkojot bērnu ballītes vai vienkārši sēžot un atpūšoties zālītē. 

 


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti izdevniecības „Jāņa Sēta” karšu fragmenti.

 

 

Pie „Rakaru kroga” bērniem patika ķēdē iekārtais akmens ar laika pareģojumiem.

 

Šī brauciena laikā Rātsnama tornī nemaz nepamanījām Veco Tomasu. Nākamajā gadā Rakveres pilsdrupu veikaliņā nopirkām metāla figūriņu. Pārdevēja mācēja tikai pateikt, ka tas ir Tallinas simbols. Tā vēl kādu laiku palikām neziņā par šo vīreli, līdz veikalā ieraudzīju grāmatu latviešu valodā „Leģenda par Veco Tomasu”. 

 

Gadu pēc mūsu brauciena, Tallinā atklāja „Igaunijas Jūras muzeju”. Centrālais muzeja objekts - Igaunijas pirmās republikas laika zemūdene "Lembit". 

www.lennusadam.eu/lv/

 

Es burtiski iemīlējos Muhu salas etnogrāfijā, tāpēc Tallinas amatniecības veikalā nopirku krāšņiem ziediem izšūtas kurpītes – Muhu salas tautastērpa neiztrūkstošu elementu. Kaut ko tik fascinējoši skaistu redzēju pirmo reizi! Pēc tam nopirku arī grāmatu ar Muhu salas etnogrāfiskajiem izšuvumu paraugiem.

 

 

Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā manu uzmanību piesaistīja igauņu etnogrāfiskie krekli ar ziediem.

 

Tallinas Kadriorga rajonā aiz KUMU muzeja pamanīju interesantu brīdinājuma ceļazīmi ar vāveres attēlu.