Es neesmu vadītāja. Es esmu radītāja.

Tad, kad naudu tavām vajadzībām tērē kāds cits, tu neiedziļinies, vai pirkums ir vai nav par dārgu. Tikai tad, kad nākas tērēt savu naudu, tu beidzot sāc apzināties tās vērtību.

Gadu gaitā mēs arvien vairāk sapinamies pienākumu, atbildības un pieradumu pinekļos. Ja vēlētos no tiem izrauties, savainotu dvēseli līdz asinīm. Nav iespējams visu sākt no jauna. Rētas, nespēdamas sadzīt, sūrstēs līdz mūža galam.

Atkarības ir dažādas – no nikotīna, narkotikas, datora… Man ir atkarība no bērniem. Kad attiecības ar viņiem sašķobās, visu dienu nomoka lomkas, jo prāts nespēj domāt ne par ko citu, kā tikai par viņiem.

Cilvēkā kūsā aktivitāte tik ilgi, kamēr viņam ir kādas vajadzības. Līdzko pazūd vajadzības, apsīkst arī aktivitāte.

No tā, ko visvairāk mīli, visvairāk tiek prasīts. Tamdēļ tam otram šķiet, ka viņš netiek mīlēts.

Ne viss ir mērāms naudā, tāpat kā ne viss ir pērkams un pārdodams.

Pielāgojoties citiem, var pazaudēt sevi.

Dzīvē diemžēl reti kad vēlmes sakrīt ar īstenību.

Meli agri vai vēlu atklājas, tāpēc labāk nemelot.

Minūtēm mēdz būt dažāds garums. Kad no rīta pēc modinātāja zvana gribas pagulēt dažas minūtes ilgāk, laiks paskrien zibenīgi ātri. Kad nākas dažas minūtes kādu pagaidīt, laiks velkas nežēlīgi ilgi.

Pirmais bērns – ģimenes stipruma lielākā pārbaude.

Diemžēl visam šai pasaulē atvēlēts savs laiks.

Ieteikums meitai. Puišiem labāk patīk ilgāks medīšanas process, nevis ātra medījuma sagūstīšana.

Bieži vien ideju izdomā viens, bet labumu no tās gūst pavisam cits.

Citam bagātība bankā, bet man – galvā.

Tikai tad, kad tev kaut kas tiek atņemts, tu sāc apzināties, kāda tam ir vērtība.

Būt jaunam nav viegli. Būt vecam ir grūti.

Ja pats nekur neiesaistīsies un neko nedarīsi, tad nebrīnies, ka dzīve būs neinteresanta.

Man garšo tēja, bet patīk kafijas smarža.