Skatuves iekārtojums. Vienā skatuves pusē atrodas krēsls. Tā ir zēna māja. Netālu no krēsla uz grīdas nolikts auduma zābaciņš. Tajā iekšā dažas konfektes un salocīta papīra lapiņa. Otrā skatuves stūrī atrodas galds un krēsls. Uz galda nolikta atvērta klade un rakstāmais, bet pie galda uz grīdas atrodas vairāki dāvanu maisiņi. Tā ir Ziemassvētku vecīša Ziemas pils.

Izrādes sākumā uz krēsla sēž zēns ar aizvērtām acīm. Pie galda sēž Ziemassvētku vecītis un kaut ko raksta vai lasa.

Teicējs: Reiz dzīvoja zēns, kurš tāpat kā visi bērni ļoti gaidīja brīnumu. Brīnums laikam nojauta, ka viņu gaida, tāpēc arī atnāca. Tikai tas nenotika tādā parastā dienā kā šī, bet visjaukākajā gada laikā – Ziemassvētkos. (Neliela pauze). Kā ik gadu, Ziemassvētku rītā zēns pamodās (zēns atver acis, izstaipās) un skrēja meklēt dāvanas. Kāds iekšējs spēks viņam lika aiziet līdz ārdurvīm un tās atvērt (zēns pieceļas, paiet mazu gabaliņu uz priekšu; it kā atver čīkstošas durvis). Sniegā pie durvīm kaut kas gulēja (zēns paceļ auduma zābaciņu, nobrīnās un ieskatās tajā iekšā).

1. Zaķēns, Ruksītis un Vāverīte veļ sniega bumbas un priecājas. 

Zaķēns: „Ir tik jautri lēkāt pa sniegu. Jāpasauc pulkā Rūķītis Sarkanbiksītis.”

Ruksītis: „Viņš jau vairākas dienas nav redzēts.”

Vāverīte: „Aiziesim līdz viņa mājiņai un paskatīsimies, vai nav saslimis.”