1. lappusē –	Svarīga informācija
	LISABONA. Vecpilsēta, Expo rajons, Parque Eduardo VII
2. lappusē –	LISABONA. Belem rajons
3. lappusē –	SINTRA
4. lappusē –	SINTRA (turpinājums)

 

 

Gatavošanās ceļojumam

 

Augusta beigās AirBaltic sāka “mētāties ar ķiršiem”, piedāvājot lidojumu atlaides. Cik šīs atlaides ir reālas, vai tas ir vien kā reklāmas triks, varētu diskutēt. Katrā ziņā es uzķēros, jo sāku pētīt kalendāru, vai tumšākajā un manā nemīļākajā gada mēnesī – novembrī – neiekrīt tā pavairāk brīvu dienu. Secināju, ka uz Latvijas svētkiem man sanāk četras brīvdienas (un šajās brīvdienās trāpās arī mana dzimšanas diena). Tas jau bija pietiekami, lai ieplānotu kādu tālāku ceļojumu (piedod, Latvija). Nolēmu pameklēt, vai šajās dienās iespējams bez pārsēšanās aizlidot uz ziemas mēnešu siltāko Eiropas valsti – Portugāli. Lidojumu meklētājs piedāvāja Lisabonu. Sagadījās, ka dienās, kuras izvēlējos, lido AirBaltic lidmašīnas. Nopirku divas biļetes. Summa nebija nemaz tik maza, kā reklāmā solīja “ķirši”, jo klāt nāca nodokļi un degvielas piemaksas, kā arī maksa par vienu lielo koferi. Beigās sanāca nedaudz pāri 700 eiro, bet, atgriešanās kaut uz pāris dienām vasarā, kad pie mums jau kokiem nokritušas visas lapas un uzsnidzis pirmais sniegs, ir tā vērta. Tamdēļ strādāju trīs darbos, lai pāris reižu gadā būtu iespēja izrauties no ikdienas un redzēt kaut ko vairāk par savu degungalu.

 

Līdzko sapratu, ka varētu lidot uz Lisabonu, kartē izpētīju, cik tālu no pilsētas izvietojusies lidosta un vai uz to iespējams nokļūt ar metro. Lidosta no centra atrodas septiņu kilometru attālumā, un no tās atiet viena metro līnija (par metro līnijām aprakstīšu tālāk).

 

Lai jaunā vietā, kamēr sabiedriskā transporta sistēma nav izprasta, nestresotu, nolēmu, ka viesnīcu izvēlēšos līdzās kādai metro stacijai. Tādā gadījumā nebūs tālu jāstumda arī lielais koferis, jo Portugālē ielas nobruģētas ar neliela izmēra akmentiņiem, kas apgrūtina ceļojuma kofera pārvietošanu. Pirms viesnīcas rezervēšanas (booking.com) vēl izpētīju vilcienu līnijas, lai nebūtu tālu jābrauc līdz tām stacijām, kurās pietur vilciens virzienā uz Sintra vai Cascais. Beigās apsverot visus plusus un mīnusus, rezervēju viesnīcu līdzās metro stacijai São Sebastião. Uz šo staciju no lidostas var atbraukt, nepārsēžoties citā metro līnijā.

Turpinājums ...

1. lappusē –	ITĀLIJA. Venēcijas lagūna. Burano sala. Venēcija
2. lappusē –	SLOVĒNIJA. Skočjanas alas.
	HORVĀTIJA. Motovuna. Plitvices ezeri
	UNGĀRIJA. Budapešta

 

Rudenī tūrisma firma “Impro” viena ceļojuma laikā piedāvāja izbraukt cauri četrām valstīm. Ceļojums atbilda krievu teicienam “Голопом по Европе”  (tulkojums – Galopā pa Eiropu). Turpinājumā aprakstīšu vērtīgākās apskates vietas.

 

 

ITĀLIJA

 

Venēcijas lagūna

Venēcijas lagūna ir sekls Adrijas jūras līcis Itālijas ziemeļaustrumos. No 550 km² lielās lagūnas teritorijas 8% aizņem salas, bet 80% teritorijas aizņem sēkļi un purvi. Bez Venēcijas pilsētas te ir arī citas salas, piemēram, Burano, Lido, Murano, Torčello.

 

Venēcijas lagūnu aizņem sēkļi.

Tieši uz šāda veida sēkļiem tika uzceltas pirmās būves, pamazām veidojot apdzīvotību.

Turpinājums ...

Vispārīga informācija

 

Pateicoties tumšajiem kokiem, kas blīvi “apjozuši” apkārtnes kalnus, Balkānu reģiona valsts ieguvusi nosaukumu Crna gora, kas tulkojas kā Melnais kalns. Mūsdienās Melnkalne tiek dēvēta arī labskanīgajā itāļu vārdā Montenegro.

Šajā fotogrāfijā labi redzami “melnie kalni”, bet to pakājē pie jūras iekārtojusies kūrortpilsēta.

 

Pēc 2. pasaules kara Melnkalne tika iekļauta Dienvidslāvijas republikas sastāvā, kurā bez tās vēl ietilpa Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija, Serbija, Kosova un Slovēnija. 2006. gadā Melnkalne tika pasludināta par neatkarīgu valsti.

 

Naudas vienība - eiro. Tas gan nav tāpēc, ka kopš 2010. gada Melnkalne skaitās Eiropas Savienības kandidātvalsts. Agrāk Melnkalnes valūta bijusi Vācijas marka, bet, kad Vācija pārgāja uz eiro, arī Melnkalne pārgājusi uz eiro.

 

70% no visas valsts teritorijas aizņem kalni, meži un lauki. Kopumā valstī ir 5 nacionālie parki. Melnkalnes krastus apskalo Adrijas jūra. Ūdens jūrā silts – vasarā ap +26⁰C, bet ziemā +12⁰C. Peldēšanas sezona sākas maijā (tad peldoties maz) un turpinās līdz septembrim. Vasaras Melnkalnē ir karstas – bijuši gadi, kad temperatūra sasniegusi pat +47⁰C. Ziemā pie jūras apmēram +13⁰C, bet kalnu apvidos mēdz būt no -1⁰C līdz -7⁰C. 2007. gadā piedzīvota ārkārtas situācija, jo sniegs uzsnidzis visā valsts teritorijā. Savukārt septiņdesmito gadu beigās Melnkalnē bijusi spēcīga zemestrīce.

 

Valsts galvaspilsēta - Podgorica. Te ir arī universitāte, kurā vispieprasītākā esot svešvalodu fakultāte.

 

Turpinājums ...

1. lappusē – Svarīga informācija

2. lappusē – MINHENE. Nimfenburgas pils apkārtne. Botāniskais dārzs

3. lappusē – MINHENE. Muzeju kvartāls. Olimpiskā parka apkārtne

4. lappusē – MINHENE. Vecpilsēta. Angļu parks. Vācu muzejs

5. lappusē – ZALCBURGA. Vecpilsēta

 

Nonīkstot aukstos ziemas mēnešus četrās sienās, janvāra sākumā izlēmu, ka siltākā laikā noteikti izraušos no iesīkstējušās darbaholisma vides un piedāvāšu sev vairāk prieka ceļojot. Līdz ar to pieteicos gan Impro ceļojumi ekskursijām, gan nolēmu pati izveidot ceļojuma maršrutu. Katram ceļošanas veidam ir savi plusi un mīnusi. Ceļojot ar tūrisma firmu, nav jāuztraucas par transportu, viesnīcu, apskates objektu atrašanās vietām un darba laiku. Par tevi parūpēsies kāds cits. Vienīgais sliktums – apskates objektos tiek dots ierobežots laika patēriņš, tāpēc ne vienmēr iespējams izbaudīt ilgāk to, ko vēlētos. Savukārt tad, kad ceļojumu organizēju pati, viss ir otrādāk. Arī stress ir lielāks, jo nākas uztraukties, vai izdosies, kā biju saplānojusi.

Iepriekšējo gadu Alpu ceļojumu laikā iepatikās Austrija, tāpēc nolēmu, ka šovasar divatā ar vīru došos turp.

 

Izvēle krita uz Zalcburgu. Diemžēl pētot lidojumus, tiešo reisu turp nebija. Nevēlējos lidostās nīkt 10 un vairāk stundas, lai pārsēstos no vienas lidmašīnas otrā, tāpēc sāku meklēt alternatīvu. Uzgāju airBaltic reisu uz Minheni, bet no Minhenes līdz Zalcburgai divu stundu laikā iespējams aizbraukt ar vilcienu, jo attālums apmēram 130-140 km – kā no Rīgas līdz Jēkabpilij. Tā arī paliku pie šī varianta.

 

Lidosta un ceļš līdz pilsētai

Pirms ceļojuma google maps kartē izpētīju, kurā vietā atrodas Minhenes lidosta (München-Flughafen) un vai no tās līdz pilsētas centram iespējams aizbraukt ar vilcienu.

Minhenes centrs un lidosta.

Izejot no lidostas ēkas, paveras liels laukums, virs kura izveidots savdabīgs jumts.

Lidosta no pilsētas centrālās stacijas Hauptbahnhof atrodas apmēram 35 km attālumā. No lidostas uz pilsētu kursē divi piepilsētas vilcieni – S1 un S8 (piepilsētas vilcienu un metro karte šeit). Mēs no lidostas līdz stacijai Donnersbergerbrücke (atrodas divas pieturas tālāk par Hauptbahnhof) braucām ar S8, ceļā pavadot aptuveni 45 minūtes (kā no Ogres līdz Rīgai). Atpakaļ uz lidostu arī braucām ar S8. Neriskēju braukt ar S1, jo pirms lidostas ceļš sadalās. Uz tablo, kas atrodas metro stacijā, parādījās abi galapunkti, tāpēc nesapratu, pa kuru ceļu S1 vilciens īsti aizbrauks.

Turpinājums ...