1. DIENA

No Rīgas izlidojām pulksten 7:45. Lidojums ilgst 1 stundu 35 minūtes. Tā kā Vācijā pulkstenis jāpagriež vienu stundu atpakaļ, Berlīnes (Brandenburgas/BER) lidostas 1. terminālī ieradāmies pulksten 8:20.

Agrāk Berlīnē bija divas lidostas – Šēnefelde un Tēgele. Berlīnieši bija sevišķi iemīļojuši Tēgeles lidostu, jo tā atradās diezgan tuvu Berlīnes centram. Kad ciemojāmies te 2009. gadā (ceļojuma apraksts šeit), no Zoodārza līdz Tēgeles lidostai ekspress autobuss aizbrauca apmēram 15 minūšu laikā, bet parastais pilsētas autobuss sastrēgumstundā brauca apmēram 40 minūtes. Līdz ar jaunās Brandenburgas lidostas atvēršanu (2020. gada oktobris), Tēgeles lidosta tika slēgta. Savukārt Šēnefeldes lidosta tika iekļauta Brandenburgas lidostā kā viens no termināļiem.

2022. gada vasarā Vācijas valdība kompensēja degvielas cenu paaugstināšanos, tāpēc jūnijā, jūlijā un augustā gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi varēja izmantot 9 eiro mēnešbiļeti piepilsētas transportos. Mēs to iegādājāmies lidostā esošajā biļešu aparātā. Pirms tam gan vēl mājās esot, jūtūbē noskatījos vairākus video, kā to izdarīt. Tā kā katra biļete ir personalizēta, uz tās pašam ar pildspalvu jāuzraksta savs vārds un uzvārds. Līdz ar to vienmēr jābūt līdzi arī dokumentam, ko uzrādīt kopā ar šo biļeti. Mums visu piecu dienu laikā metro un vilcienos kontrole negadījās.

Vēl ir iespējams iegādāties Berlin WelcomeCard (www.berlin-welcomecard.de) noteiktam dienu skaitam. Šīs kartes īpašniekam bez sabiedriskā transporta izmantošanas vēl pienākas dažādas atlaides, piemēram, muzejos, kā arī pilsētas karte vai transporta shēmas. Lai no lidostas atbrauktu līdz Berlīnes centram, jāiegādājas Berlin WelcomeCard ABC zonai. Vienam cilvēkam šāda piecu dienu biļete izmaksā 50 eiro. Tas nozīmē, ka mums būtu jāmaksā 200 eiro, taču, izmantojot 9 eiro mēnešbiļeti, mēs ievērojami ietaupījām.

No Brandenburgas lidostas 1-2 termināļa kursē divi vilcieni. Mums derēja S9. Ar to braucām līdz pieturai Warschauer Straße (apmēram 40 minūtes). Tur pārsēdāmies U1 un braucām līdz gala pieturai Uhlandstraße (apmēram 20 minūtes). Vilciens S9 nekursē pārāk bieži. Vismaz rīta pusē tas brauc reizi stundā. Biju iepriekš apskatījusies grafiku, tāpēc paspējām uz vilcienu burtiski dažas minūtes pirms tā izbraukšanas. Kad vilciens sāka kustēties, apjuku, jo sekojošās trīs stacijas neuzrādījās tajā metro shēmā, kuru ielādēju savā telefonā. Aiz gala stacijas Terminal 1-2 seko Waßmannsdorf; Terminal 5; Grünbergallee; Altglienicke (šī pietura jau bija shēmā). Uz pilsētas centru var aizbraukt arī ar citiem sabiedriskajiem transportiem. Kā ērtāk līdz vajadzīgajam galapunktam nokļūt, var apskatīties mājas lapā https://sbahn.berlin/, kur jāievada abu galapunktu nosaukums, vēlamais datums un laiks.

Sabiedriskajos transportos (vismaz vilcienos un metro) jālieto maskas FFP2, taču daudzi brauc ar parastajām medicīnas maskām vai pat bez maskām.

Speciāli izvēlējos viesnīcu tuvu metro stacijai Uhlandstraße (apmēram 150-200m no stacijas), lai smagie koferi nebūtu jāstumj pārāk tālu. Arī centrālā metro un vilcienu stacija Zoologischer Garten atrodas vien 5-7 minūšu attālumā no viesnīcas.

Iepriekš viesnīcu biju pabrīdinājusi, ka atbrauksim pirms reģistrēšanās laika, tāpēc, nolikuši mantas, uzreiz devāmies savās dienas gaitās.

Turpinājums ...

1. lappusē – Bodensee ezers, Montafon kalnu reģions

2. lappusē – Davos un Klosters kalni, Säntis kalns

3. lappusē – Pilsētas (Friedrichshafen, Meersburg, Lindau, Konstanz)

4. lappusē – Pilsētas (Bregenz, Lugano, Vaduz), Mainau sala

5. lappusē – Reinas un Tribergas ūdenskritumi, Dzegužpulksteņu parks, Brīvdabas muzejs

 

 

Ceļojuma plānošana

Dēļ Covid-19 divus gadus visa ģimene nebijām devušies lielajā vasaras ceļojumā, tāpēc 2022. gada sākumā nolēmu pārraut šo ieilgušo mājās sēdēšanas saiti. Visi četri pandēmijas laikā bijām paspējuši jau divas reizes izslimot, tāpēc kovids nelikās vairs tik biedējošs un spēcīgs, lai spētu atturēt no patīkamiem dzīves mirkļiem.

2018. gadā visi četri pavadījām vairākas skaistas dienas Alpu kalnos (ceļojuma aprakstu var izlasīt šeit), tāpēc arī šoreiz nolēmu izvēlēties dabas mīļotājiem domātu “Impro” ceļojumu ar kalnu skatiem – “Viens ezers – četras kalnu zemes”. Ceļojuma apraksts piesaistīja ar to, ka bija plānots pabūt vairākās Alpu kalnu valstīs – Šveicē, Lihtenšteinā, Austrijā un Vācijā, bet tai pat laikā nakšņošana notika vienā viesnīcā Bodensee ezera krastā.

Lidojām no Rīgas līdz Milānai (un otrādi). Līdz Vācijas pilsētai Friedrichshafen, kur bija ieplānota mūsu naktsmītne, ar autobusu bija jābrauc apmēram 340 km. Piecu stundu laikā šķērsojām četru valstu robežas: Itālijas, Šveices, Austrijas, Vācijas.

Tā kā Šveice un Lihtenšteina neietilpst Eiropas Savienībā, norēķināšanās par pirkumiem notiek ar Šveices frankiem, kuru kurss gandrīz sakrīt ar eiro kursu (franks nedaudz vērtīgāks par eiro). Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku Šveice skaitās viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Interesanti, cik viņi pelna, jo šajās abās valstīs viss ir daudz dārgāks nekā pie mums. Piemēram, Lihtenšteinā par ātrās ēstuves pusdienām četriem cilvēkiem samaksājām apmēram 90 frankus, kas tuvojas 100 eiro (kartupeļi frī + šnicele + dažas kāpostlapas maksāja 19 frankus, bet kola – 4 frankus). Arī mobilo telefonu sakari šeit ir dārgi. No Šveices zvanot uz Latviju, 1 minūte maksā 1 eiro, bet īsziņas nosūtīšana – 28 centi. Lai nebūtu lieku pārsteigumu, saņemot rēķinu, braucot cauri šīm valstīm, slēdzām laukā mobilos datus.

Jārēķinās, ka arī braucieni ar pacēlājiem un trošu vagoniņiem nav no lētajiem. Vienam cilvēkam tie var izmaksāt no 35 līdz 60 eiro (Šveicē 55 franki).

Kalni ir mānīgi. Tajos viena pārgājiena laikā var būt gan saulains, gan lietains. Viens mūsu pārgājiens notika pēc lietainas nakts, kad kalna masīvu rīta agrumā klāja migla. Bija tādas vietas, kur nevarēja redzēt, kas atrodas 20 metrus uz priekšu. Līdz ar to šādā laikā iespējams apmaldīties pat uz pazīstamas takas.

Ejot kalnos, vēlams nodrošināties ar:

1. slēgtiem mitrumizturīgiem apaviem, kam zole ar dziļu protektoru (ideāli, ja ir pārgājiena zābaki ar nelieliem stulmīšiem, lai būtu nostiprinājums pie potītes, jo, staigājot pa akmeņaino taku, jānodrošinās pret potītes izmežģīšanu);

2. mugursomu;

3. jaku vai džemperi;

4. lietus mēteli un/vai plēves apmetni;

5. mobilo telefonu (kaut arī var būt kalni, kur sakari nav iespējami);

6. kalna karti ar taku norādēm;

7. ūdens pudeli;

8. uzkožamo (mēs atklājām, ka, ejot kalnos vasaras karstumā, vislabākais ēdiens ir ābols, jo nesaspiežas mugursomā un tā sula veldzē sausumu mutē;

9. saulesbrilles (it sevišķi saulainā dienā);

10. cepure vai viegls apmetnis uz galvas/pleciem, jo saulainā laikā nenoslēptās ķermeņa daļas var apdegt;

11. saules aizsargkrēms un krēms pēc sauļošanās.

Viesnīcai pretējā ceļa pusē atradās veikals REWE. Lai arī skan nedaudz bomzīgi, bet katru dienu uz veikalā esošo depozīta punktu aiznesu tukšās plastmasas pudeles. Pie mums par vienu pudeli tiek atgriezti 10 centi, bet Vācijā – 25 centi. Vēl šajās valstīs jārēķinās, ka visi veikali svētdienā būs ciet - arī pārtikas. To sapratu, kad kārtējo rītu ar plastmasas pudeļu maisiņu devos uz veikalu, bet tā durvīm priekšā bija aizvilkts metāla žodziņš.

 

Nebūtu korekti attiecībā pret ceļojuma firmu, ja es turpinājumā pārstāstītu visu ceļojuma maršrutu, tāpēc savus iespaidus atrādīšu fotogrāfijās un nelielos komentāros.

Turpinājums ...

1. lappusē – Madeiras sala

2. lappusē – Madeiras sala (turpinājums)

3. lappusē – Madeiras sala (turpinājums)

4. lappusē – Porto Santo sala

 

Ceļojuma plānošana

Vairāk kā gadu ieilgusī mājsēde ar izkropļoto mācību procesu un attālināto mācību pārslodzi, pārslimotais kovids, kura laikā lielā darba apjoma dēļ pat nepaņēmu slimības lapu, kā arī nemitīgais presings no valdības puses, manī radīja spēka izsīkumu, ko nespēju atgūt pat vasaras atvaļinājuma laikā. Augusta beigās organisms sāka raidīt sāpīgus signālus, liekot man saprast, ka pienācis pēdējais brīdis noraut “stop krānu” un uz dažām dienām atslēgties no ikdienas dzīves ritma. Tas arī bija iemesls, kāpēc skolēnu rudens brīvlaiku nolēmu veltīt savas mentālās veselības uzlabošanai. Izvēlējos “Impro” piedāvāto ceļojumu “Atlantijas pērle Madeira un atpūta zelta salā Porto Santo”, lai kaut uz īsu brīdi atkal varētu baudīt vasaras bezrūpību, pavadītu vairāk laika divatā ar vīru un lai beidzot uz personīgās ādas nebūtu jāizbauda ekskursiju organizatora stress un atbildība.

Madeiras arhipelāgs ir vulkāniska salu grupa Atlantijas okeānā, kurā ietilpst divas apdzīvotas salas – Madeira un Porto Santo, kā arī divas neapdzīvotas salas. Madeiras arhipelāgs ir Portugālei piederoša autonoma teritorija, kas atrodas apmēram 1000 km no Portugāles galvaspilsētas Lisabonas un 700 km no Āfrikas piekrastes. Reģiona galvaspilsēta ir Funšala, kas atrodas uz Madeiras salas. Attālums no Rīgas līdz Funšalai apmēram 4113 km, un lidojums ilgst gandrīz sešas stundas.

Turpinājums ...

Jūlija sākumā kādā no Latvijas ziņu portāliem pamanīju reklāmu, ka Pakrojas muižā norisināsies ziedu festivāls “Sapnis vasaras naktī”. Lai gan svinīgais festivāla pasākums notiek tikai dažas dienas, turpmākajos vasaras mēnešos muižā ik dienu tiek piedāvāti dažādi pasākumi. Tā kā covid-19 dēļ šovasar nekādi lielie ceļojumi nebija ieplānoti, nolēmu –, kamēr vēl pārslimošanas sertifikāti derīgi, aizbrauksim vienas dienas ekskursijā pie kaimiņiem – tikai 180 km attālumā no Ogres (arī no Rīgas).

Diemžēl diena, kuru mēs visi četri varējām pavadīt kopā, iekrita viskarstākajā laikā, kad termometra stabiņš dienvidū uzkāpa līdz pat +33⁰C.

 

Izvēlētais maršruts: Skaistkalne – Biržai – Pakruojo dvaras – Biržai – Skaistkalne.

Kā galvenais apskates objekts tika izvēlēta Pakruojo dvaras (Pakrojas muiža), tāpēc Biržai apskati atlikām atpakaļceļam. Dažus kilometrus no Biržai ir apskatāma gan Karvės Ola (karsta bedre), gan Kirkilai ezeri ar skatu torni, kas līdzinās mēnesim. Mēs Biržai esam bijuši divas reizes (aprakstu var izlasīt šeit un šeit), tāpēc gandrīz viss jau zināms.

 

Pakrojas muižas teritorija (Pakruojo dvaras)

Pakrojas muižas teritorijā iespējams apskatīt:

* krāšņas ziedu skulptūras;

* teatralizētus dažu minūšu uzvedumus;

* seno tehniku un transportlīdzekļus;

* māla izstrādājumu darbnīcu;

* filcēšanas darbnīcu;

* alus darītavu ar alus pagrabu (var nogaršot pašdarinātu alu un kvasu);

* mini zoodārzu ar savvaļas putniem un lauku sētas iemītniekiem.

Turpinājums ...