Ceļojuma plānošana

Oktobra beigās, kad sāku just tuvojamies vairāku mēnešu ilgo tumsu, aukstumu un nomāktību, nolēmu internetā uzmeklēt, kādi pavasarī tiek piedāvāti ceļojumi uz siltākām zemēm. Šoreiz noteicošais faktors bija nevis vieta, uz kurieni braukt, bet ceļojuma laiks, jo meita, kas mācās RSU Medicīnas fakultātē, nedrīkst nokavēt nevienu lekciju un praktisko nodarbību. Līdz ar to izvēle krita par labu ceļojumam uz Korsikas salu, jo tas tika piedāvāts četrās Lieldienu brīvdienās (19.-22. aprīlis).

Korsikas sala pieder Francijai, un tā ir ceturtā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas, Sardīnijas un Kipras. Labos laika apstākļos no Korsikas pilsētas Bonifacio saskatāma 12 km attālā Sardīnijas sala, kas pieder Itālijai. Korsika ir 183 km gara un 83 km plata, tai ir 1000 km gara krasta līnija.

“Impro” piedāvātajā ceļojumā “Mežonīgā skaistule Korsika” četrās dienās tika apbraukts apkārt gandrīz visai salai, izbaudot gan klinšainas aizas, gan ziedošas pļavas, gan stiprā vējā trakojošu Vidusjūru. Nebūtu korekti attiecībā pret ceļojuma firmu, ja es turpinājumā pārstāstītu visu ceļojuma maršrutu, tāpēc savus iespaidus atrādīšu fotogrāfijās un nelielos komentāros.

Korte   No lidostas, kas atrodas Bastijā (Bastia), devāmies uz Korti (Corte). Tur tūristu autovilcieniņš mūs uzveda kalna virsotnē, kur slejas vairākus gadsimtus vecs cietoksnis – citadele.

Turpinājums ...

Ceļojuma plānošana

Palikušas patīkamas atmiņas no 2015. gada ceļojuma pa Norvēģijas fjordiem (lasīt šeit), tāpēc nolēmu kopā ar ģimeni arī šovasar dažas dienas pavadīt kalnu noskaņās. Izvēle krita uz “Impro” piedāvājumu “Pa Eiropas daudzkrāsainajiem Alpiem”, kam nebija īpaša norāde, ka jābūt pieredzei kalnu kāpšanā. Kā vēlāk izrādījās, ekskursijas grupā bija gan 4-gadīgs puika (manuprāt, šim ceļojumam tomēr par jaunu), gan 75-us gadus vecs vīrs. Slodze, staigājot pa kalniem, tomēr bija liela, ņemot vērā, ka temperatūra turējās virs +30⁰C (vienu dienu pat +38⁰C) un visas dienas garumā bija jānoiet 10-15 km.

2018. gadā “Impro” piedāvāja tikai vienu šādu ceļojuma maršrutu, un es priecājos, ka tas iekrita laikā, kad mums visiem bija brīvlaiks vai atvaļinājums (1. augusts – 8. augusts). Mazliet gan saskumu, ka lidojums bija paredzēts tikai turpceļā, jo reāli 7. un 8. ceļojuma diena pagāja stundām garā un nogurdinošā pārbraucienā ar autobusu, šķērsojot vairāku valstu robežas (Austrija, Čehija, Polija, Lietuva, Latvija). Tātad no 8-ņām ekskursijas dienām, Alpu kalnos pavadījām 6-as dienas. Izbaudījām populārākās Itālijas, Slovēnijas un Austrijas kalnu virsotnes.

Vienam cilvēkam ceļojuma cena šķiet daudz maz pieņemama – 645 eiro, bet reizinot to ar 4, cipars kļūst jau iespaidīgāks. Vēl ir jārēķinās, ka prātīga ēšana vienam cilvēkam izmaksā ap 15-20 eiro. Mums katru dienu pusdienas izmaksāja diezgan dārgi – 65-75 eiro. Pie tam tu nezini, kādu kaķi maisā pērc. Piemēram, Itālijas kalnos visu ēdienu nemaz neapēdām, jo tas bija sāļš un mūsu vēderiem nepieņemams: kukurūzas putra, cepta desa, marinētas eļļainas sēnes, cepts trekns siers un 2l ūdens pa 6(!) eiro.

Jārēķinās, ka arī braucieni ar pacēlājiem un trošu vagoniņiem nav no lētajiem. Piemēram, divi pacēlāji un ledus alas apskate Dahšteinas kalnos vienam cilvēkam maksā ap 40 eiro. Ekskursijas vadītāja teica, ka cenas ar katru gadu tikai pieaug.

Kalni ir mānīgi pat vasarā. Vienu brīdi šķiet, ka sutīgi un karsti, bet aizejot ēnā aiz kalnu virsotnes – kļūst vēsi, bet tad pēkšņi pār kalnu pārvelkas mākoņi un uznākt lietus. Tam visam, ceļojot pa kalniem, jābūt gatavam, jo kalnu takas ir 10 vai vairāk kilometrus garas un nokļūt sākumpunktā tik ātri kā vēlētos, nevarēs.

Ejot kalnos, vēlams nodrošināties ar:

1. slēgtiem mitrumizturīgiem apaviem, kam zole ar dziļu protektoru (pat vasarā daudzi ceļotāji gāja zābakos ar nelieliem stulmīšiem, lai būtu nostiprinājums pie potītes, jo, staigājot pa akmeņaino taku, jānodrošinās pret potītes izmežģīšanu);
2. saliekamas nūjotāju/slēpotāju nūjas, kuras var ielikt koferī lidojuma laikā (ceļojuma aprakstā par nūjām nekas netika minēts, tāpēc mēs iztikām bez tām, taču citi nūjas iegādājās pilsētās uz vietas);
3. mugursomu;
4. jaku vai džemperi;
5. lietus mēteli un/vai plēves apmetni;
6. mobilo telefonu (kaut arī var būt kalni, kur sakari nav iespējami);
7. kalna karti ar taku norādēm;
8. ūdens pudeli (kalnu pilsētās no krāna tek tīrs ūdens, tāpēc to pildījām plastmasas pudelēs, lai kāpelējot pa kalniem, būtu ar ko remdēt slāpes);
9. uzkožamo (mēs atklājām, ka, ejot kalnos vasaras karstumā, vislabākais ēdiens ir ābols, jo nesaspiežas mugursomā un tā sula veldzē sausumu mutē;
10. saulesbrilles (it sevišķi saulainā dienā);
11. cepure vai viegls apmetnis uz galvas/pleciem (dēls kalnos jau pirmajā dienā apdedzināja plecus, kaklu, degunu un ausis, tāpēc turpmāk ap galvu apsēja T-kreklu tā, ka tas nosedza arī kakla rajonu);
12. saules aizsargkrēms (ceļojuma aprakstā netika minēts, tāpēc mums nebija, taču stipri apsauļotās ķermeņa vietas vakaros ieziedām ar līdzi paņemto “Bepanthen” krēmu);
13. tālskati (nav obligāti).

Biju paņēmusi klasiskos Selgas cepumus, nemaz nezinādama, ka tos labprāt ēd arī kalnos dzīvojošie murkšķi. Noderēja.

Turpinājums ...

Jau sen bija vēlme kārtīgāk iepazīt Igaunijas salas. Sāremā un Muhu salā kopā ar bērniem bijām pirms 11 gadiem. Viņi no šī brauciena gandrīz neko vairs neatcerējās, tāpēc nolēmu vēlreiz turp aizbraukt, klāt pieķerot arī Hijumā salu. Vormsi salu neizvēlējos, jo prāmis turp kursē tikai 3 vai 4 reizes dienā (vasarā dažas dienas prāmis vispār nekursē) un uz salas esot maz apskates objektu, toties daudz čūsku (salas zviedriskais nosaukums Osmö tulkojumā nozīmē Čūsku sala).

Ceļojuma laikā tika izmantota satiksmes un navigācijas lietotne Waze, uz kuras iespējams atrast ceļojuma mērķi ne tikai pēc adreses, bet arī pēc apskates vietas nosaukuma. Un tas, manuprāt, ir ļoti būtiski, tāpēc visas apskates vietas šajā materiālā norādīju igauņu valodā.

Turpinājums ...

2014. gads mums ar vīru bija 20-tās kāzu jubilejas gads, tāpēc abi nolēmām doties atpūtas ceļojumā bez bērniem. Lai pasteidzinātu pavasari, jo Latvijā vēl bija jūtams aukstums un pelēkums, mēs izvēlējāmies saulaino Spāniju. Aprīļa vidū Spānijā temperatūra turējās ap +19⁰C grādiem. Viss ziedēja. Es kaifoju, jo varēju novilkt kurpes un ar basām kājām paskraidīt pa zālāju. Latvijā vēl vairākas nedēļas pie tāda prieka nebūtu tikusi.

Barselona (Barcelona)

Kartēs apskates objekti ir sanumurēti.

Turpinājums ...