1. Izplucina nelielu vilnas piciņu. Pēc tam to ar abām plaukstām viegli saspiež (līdzīgi kā veidojot sniega piku) un iegūst apaļīgu formu – galvas sagatavi.

 

2. Uz galda novieto porolona sūkli (biezums aptuveni 5 cm), bet uz tā – galvas sagatavi. Durstot ar filcēšanas adatu vilnā un visapkārt grozot galvas sagatavi, izveido dzīvnieka purniņu (cūkai – šņukuru) un pēc tam – galvu un kaklu. Lai iegūtu padziļinājumu (piemēram, degunam, acu dobumiem, mutei), vēlamajā vietā vairākas reizes iedur ar filcēšanas adatu. Ja filcēšanas gaitā šķiet, ka pareizas formas izveidei pietrūkst materiāla, vēl pievieno klāt izplucinātu vilnas piciņu un turpina filcēt. Lai dzīvnieka galva labāk piestiprinātos pie ķermeņa, kakla apakšējā daļā atstāj izplucinātu vilnu.

 

3. Ja vēlas, katrā acu dobumā ievieto mazu, no baltas vilnas savirpinātu bumbiņu un, durstot ar filcēšanas adatu, to nostiprina. Piešuj melnas pērlītes – acu zīlītes.

4. Lai izveidotu ausis, vilnas piciņu no abām pusēm ar filcēšanas adatu sadursta plakanu. Tad ar šķērēm izgriež vēlamo auss formu. Ar filcēšanas adatu sadursta gar auss sānmalām, izlīdzinot griezuma vietas. Pec tam, ar adatu sadurstot pa viduslīniju, ausī izveido padziļinājumu. Lai ausi varētu labāk piestiprināt pie galvas, izplucina auss apakšējo daļu. Ausis piefilcē pie dzīvnieka galvas.

        

 

5. No izplucinātas vilnas piciņas, durstot tajā ar filcēšanas adatu, izveido ovālu ķermeni.

 

6. No četrām vienādi lielām vilnas piciņām safilcē dzīvnieka kājas. Lai kājas būtu vieglāk piestiprināt pie ķermeņa, to augšējo daļu atstāj izplucinātu. 

 

7. Kājas piefilcē pie ķermeņa. Līdzīgi kā kājas, izveido arī asti un piefilcē to pie ķermeņa.

 

7. Visbeidzot pie ķermeņa piefilcē galvu. 

 

IEVĒROT !

 Ar filcēšanas adatu jāstrādā uzmanīgi, lai nesavainotu pirkstus.

 Labāk nodrošināties ar vairākām filcēšanas adatām, jo var gadīties, ka adata salūzt.

 Tā kā filcēšanas procesā visapkārt lidinās daudz smalku vilnas puteklīšu, lai nerastos kairinošs klepus, alerģiskiem cilvēkiem filcēšanu labāk veikt svaigā gaisā.

 

1. Nelielu vilnas piciņu izplucina. Tad ar abām plaukstām to viegli saspiež (līdzīgi kā veidojot sniega piku) un iegūst apaļīgu formu – cepurītes sagatavi.

 

2. Uz galda novieto porolona sūkli (biezums aptuveni 5 cm), bet uz tā – cepurītes sagatavi. Durstot vilnā ar filcēšanas adatu, izveido plakanu “mākonīti” – sēnes cepurīti. Lai “mākonīša” maliņas veidotos biezākas, tās filcējot nedaudz noloka.

 

3. No nelielas vilnas piciņas uzfilcē sēnes kātiņu. Lai kātiņu būtu vieglāk piestiprināt pie cepurītes, tā augšējo daļu atstāj izplucinātu. Ja vēlas, kātiņa apakšējā daļā izveido sūnu paliekas. To dara šādi: uz kātiņa uzklāj izplucinātu zaļu un brūnu vilnas pikucīti un piefilcē, durstot ar filcēšanas adatu.

 

4. Pie cepurītes piefilcē kātiņu.

 

5. Cepurītes virspusē pa vidu veido padziļinājumu, vairākkārtīgi izvēlētajā vietā durot ar filcēšanas adatu.

 

6. Cepurītes apakšdaļā, iedurot vairākas reizes ar filcēšanas adatu, veido ielocītes.

 

IEVĒROT !

 Ar filcēšanas adatu jāstrādā uzmanīgi, lai nesavainotu pirkstus.

 Labāk nodrošināties ar vairākām filcēšanas adatām, jo var gadīties, ka adata salūzt.

 Tā kā filcēšanas procesā visapkārt lidinās daudz smalku vilnas puteklīšu, lai nerastos kairinošs klepus, alerģiskiem cilvēkiem filcēšanas procesu labāk veikt svaigā gaisā.