Suņa Boba efekts

Abas ar meitu Rīgā ieradāmies stundu agrāk pirms teātra izrādes (“Divpadsmit krēsli” recenziju lasīt šeit), tāpēc aizgājām uz ēstuvi. Kopīgā pasēdēšana un, iespējams, arī gardais ēdiens, meitu pamudināja uz atklātību. Viņa sāka stāstīt par savām pašreizējām sajūtām un attiecībām ar draugiem. Teica, ka pēdējās nedēļas laikā ar viņu pēkšņi pārtraucis sazināties kāds ļoti labs draugs. Esot nomainījis kompāniju.

Radušos situāciju salīdzināju ar dēla bērnības vismīļāko mantiņu Suņu Bobu. Vairākkārtīgi viņam tika pirktas jaunas mīkstās mantiņas ar domu, ka tās aizstās veco, saplēsto suņuku. Dažas dienas tas iedarbojās, bet drīz vien dēls atkal atgriezās pie sava Suņa Boba.

Meitu mierināju, ka laiks visu saliks pa vietām. Draugs “pārslimos” jaunās emocijas un pēc laiciņa atgriezīsies pie pārbaudītām vērtībām, jo nostrādās Suņa Boba efekts.

Suņa Boba (šobrīd jau 16 gadus vecs).

Ziemas saulīte

Šodien izdevās noķert ziemas saulīti aiz stariem. Atceros, kad bērni bija mazi, mēģinājums noķert ziemas saulīti bieži vien beidzās neveiksmīgi. Kamēr viņi tika pierunāti iet ārā, bet pēc tam - saģērbti, saulīte jau paspēja norietēt. 

Zilās debesis

Lūkojos uz dzidri zilajām debesīm. Ja nebūtu redzami kailie bērzu zari, varētu padomāt, ka atrodos vasarā. 

Fotogrāfiju albumi

Izdarīju darbu, ko biju atlikusi vairākus mēnešus. Beidzot sakārtoju fotogrāfiju albumus, katrai 2015. gada fotogrāfijai pievienojot īsu aprakstu. Darbietilpīgs pasākums, kurš novērtēts parasti tiek tikai pēc vairākiem gadiem.

Priekšnojauta

Šorīt piedzīvoju vienu no tām retajām reizēm, kad skaidri atcerējos sapni. Meita bija nolēmusi no Rīgas skolas pārnākt atpakaļ uz mūsu pilsētas ģimnāziju. Mācību daļas pārzine viņu ielika nevis 11., bet 10. klasē. Biju nesaprašanā, kāpēc skolēnam ar labām un teicamām sekmēm jāmācās otru gadu 10. klasē. Pēc pamatīga strīda ar mācību daļas pārzini, tomēr panācu, ka meitu ielika 11. klasē.

Neilgi pēc pamošanās, man piezvanīja darba kolēģis un atgādināja, ka šodien pēdējā diena, kad mācību daļas pārzinei jāiesniedz pusgada sekmju atskaite. Pēc šī zvana es sapratu, kāpēc šonakt redzēju tādu sapni. Tā bija priekšnojauta.

Ciemos pie eglītes

Kā ik gadu šajā dienā, apbruņojušies ar brīnumsvecītēm, plaukšķenēm, pīrāgiem un tēju, devāmies uz mežu pie savas eglītes. -10⁰C aukstumā nācās pavadīt vairāk kā stundu. Kad atnācām mājās, es un dēls ar visām četrām pielipām pie radiatoriem, bet meita siltumu ielīda meklēt gultā zem segas. Vīrs vienīgais nebija nosalis. Kādreiz arī noder biezāks tauku slānis.